Patiesībā man nepatīk dzeja, ar to nenodarbojos, bet ja palūdz, varu uzrakstīt. Es mazliet aizrāvos un uzrakstīju 4 dzejoļus. Tad nu lūdzu novērtējiet, kurš no šiem ir labākais.
P.s. Kartītē bija pēdējais:
***
Kad kopā iekritām dūnu segā,
Tu tikai smējies,
Un teici, „Ak tu”
Bet es,
Es skatījos tavās acīs un mulsu
Man gribējās izkliegt ko jūtu,
Bet es tikai teicu, „Jā, es”
Bet sirdī es jutu, būs mēs.
Uz mirkli, uz mūžību.
***
Kad taurenis apsēžas uz puķes,
Viņš sākumā neredz tās daili,
Viņš tikai grib piesēst uz brīdi,
Un tad klusītēm projām laist.
Bet dažreiz taurenis aplido ziedu,
Miljoniem, miljardiem reižu,
Un reizēm tas sauc to par savu.
Ik rītu, ik vakaru.
Līdz puķe, tā skaistāk ziedēt sāk,
Tik skaisti tā tikai savam taurenim mirdzēt māk.
***
Es gribu...
Gribu, lai lietus aizskalo ikdienas sviedrus.
Bet es, es gribu...
Es gribu, lai sniegs sasaldē sārstošos vaigus.
Taču mana vēlme...
Mana vālme ir svīst vasaras karstumā.
Bet zini, ko es visvairāk izbaudu...
Es izbaudu ziedošo pavasara pieneņu smaržu,
Un smaidu...
***
Cik sirdis tu nopirki veikalā vakar?
„Vienu!”
„Vai nebūs par maz?”
„Nē, es pērku vienu - tavējo,
Un dodu pusi - savējo.
Tad katram mums būs divu siržu spēks.”
