Norge

Turpmāko pusgadu pavadīšu Norvēģijā, savus iespaidus un piedzīvojumus izklāstīšu šai lapā! (visas ziņas ievietotas pretējā secībā..augstāk ir jaunākās, bet apakšā vecākās)

Pēdējais ieraksts:

Sveiki visiem, kuri lasīja un sekoja līdzi maniem piedzīvojumiem Norvēģijā. Daudz ir pieraxtīts(45 A4 lapas) un vēl vairāk ir piedzīvots, bet nu beidzot laikam laiks doties mājās. Vispār jau ir skumīgi, jo lielākā daļa šeit radušos jauno draugu ir un paliks tādi cilvēki, kurus nekad vairs nesatikšu, bet nu nekas, galva man joprojām ir pietiekoši laba un strādājoša, saglabāšu viņus atmiņās savās.

Arī pēdējās dienas neiztikt bez Norvēģu birokrātijas, jo visiem studentiem ir uzliktas nenormālas tīrības pazīmes, kad vācamies ārā...mums te katram kaktiņam jābūt perfekti tīram un izlaizītam, citādāk būs jāmaksā sods – 7 LVL par kvadrātmetru. Tad nu dienu pirms aizbraukšanas es no 13-21 vienkārši tīrīju visu, visu..man liekas, ka man šodien noiet no rokām āda tīrīšanas līdzekļa dēļ. Bet nu beidzot tas ir nodarīts un nu man daudz lielāks respekts pret mammu, kad viņa tīra māju..tas nu tagad točna.

No šā laika, ko pavadīju ārzemēs vispār daudz esmu priekš sevis iemācījies, un ne tikai angļu valodu krietni augstākā līmenī. Es iemācījos daudz lietas par dažādām tautībām un kultūrām.

Es sapratu, ka amerikāņi ir nenormālki divkosīgi un neciešami, viņi vienmēr saka jā un apsola pilnīgi visu, bet neko no tā neievēro.

Sapratu, ka vācieši ir tiešām punktuāli un kārtīgi, Franči un spāņi pavirši un netīrīgi.

Izpratu britu humoru, kurš man no tiesa patīk, kā arī paši briti.

Manupārt šinī semestrī Norvēģijā bija ļoti laba komanda, kura prata parādīt savu valsti no labākā skatu punkta. Mēs izveidojām fantastiskas prezentācijas par Latviju, ar dzirkstelēm acīs stāstījām par valsts dabu, smīkņājām par tās ekonomiku un politiku, bet galvenais parādījām, kādi ir Latviešu cilvēki un ko nozīmē mūsu dziesmas un dejas.

Es jau gatavojos, ka braucot mājās būs grūti, jo cilvēki uzbāzīsies ar visādām muļķībām un jautājumiem un prasīs: „kā tad ir, nekur nav tik labi kā mājās?” Es ilgi un daudz domāju par šo jautājumu, un nu laikam atradu savu atbildi.

Es šobrīd nekur īsti nejūtos kā mājās. Jā, protams, es varu aizbraukt pie vecākiem, kur esmu dzīvojis visu bērnību, tās vienmēr bijušas manas mājas, un vienmēr tur esmu bijis gaidīts, taču šobrīd vairs nejūtu tās mājas kā savas, bet kā vecāku mājas. Manuprāt, mājas var būt vienalga kur LV, NOR, GB. Tas ir atkarīgs no tā, kur tu pats noteikto vietiņu izveido par savām mājām.

Bet ko tur daudz, par filozofiju, vēlreiz paldies liels visiem, kas lasījuši šo ierakstu sēriju par atbalstu, un tad jau varbūt kādreiz saskriesimies Latvijā.

30. Maijs

Jau atkal atsākusies gatavošanās exāmeniem. Tā kā šajos exāmenos atļauts izmantot ēdienu mēs pārspriežam iespējos variantus, kā nošpikot. Šobrīd labākais variants ir bijis tāds, ka tu nopērc burtiņu makaronus un vāri piena zupu. Taču tev makaroni kaut kā jāsalīmē un jāsapiķina kopā. Tad nu tev ir iespējas savā piena zupā ielikt veselas definīcijas un formulas.

Tad ir arī ideja, ka vienkārši var noslēpt burgerī lapiņu un pamazām apēst un skatīties. Vai arī izbārstīt piparus uz kartupelīšiem frī tādā veidā, ka tie parāda kādu kodu vai raxtu. Kā arī var jau izmantot klasisko metodi un uz izprintēt uzlīmējamās etiķetes.

Bet nu viens no reālākajiem variantiem ir vienkārši izmantot tualetē paceļamos griestus un tur noslēpt grāmatu, lai jebkurā brīdī varētu aiziet un apskatīties, kas notiekās.

Vakar vēl iepostoju Facebook jautājumu, vai kāds atcerās, kad bijusi pēdējā saulainā diena Kristiansandā. (k-kad maija sākumā bija) vislabšakā atbilde bija tāda, ka tas nozīmē, ka laiks braukt mājās. Jā, laikam gan.

28. Maijs

Brīdī, kad jau likās, ka viss interesantais, ko esmu piedzīvojis Norvēģijā jau aiz muguras, notiek kaut kas negaidīts – mani aiztur policija.

Tātad, viss sākās ar to, ka vakar bija jauka, saulaina diena, un es nolēmu to izmantot, lai aizietu uz staciju un izņemtu no automāta savu vilciena biļeti. Nolēmu, ka būtu labi arī kaut ko pafotografēt, kamēr vēl iespēja, tāpēc paņēmu fotoaparātu līdzi.

Nu lūk, ātrā tempā arī aizgāju uz staciju, kur ievadīju savus kodus biļešu automātos(viņiem te tādi automāti, ka tu nopērc biļeti netā, bet jānāk uz staciju, lai izņemtu vilciena biļeti no automāta) Viss kārtībā, eju pamazām mājās, līdz es pusceļā atčohņījos, ka esmu atstājis stacijā fotoaparāta somiņu ar pašu fotoaparātu.

Neko darīt, jāiet atpakaļ pēc savām mantām. Protams, ka fotoaparāts ir pie stacijas darbinieka, bet tad arī viss sākās. Izrādās, ka viņi domāja, ka tā ir bumba, ko esmu atstājis stacijā, lai to uzspertu gaisā.

Policisti var teikt, ka saņem mani ciet un prasa dokumentus. Tad nu es arī  parādu tiesības un studenta apliecību, ko laimīgā kārtā esmu paņēmis līdzi. Pateicoties tam, ka man bija dokumenti mani vismaz neaizveda uz iecirkni, bet viņi turpināja mani izprašņāt par uzturēšanās laikiem, par nolūkiem Norvēģijā.

Kad man prasīja, vai ir bijuši kādi likumpārkāpumi, es atbildēju, ka ja neskaita to, ka vienmēr šķērsoju ielas pie sarkanās gaismas, neesmu neko savārījis. Pēc šādas atbildes viņi vēl dīvaināk uz mani paskatījās. Bet par laimi man visi papīri bija kārtībā un esmu tik bāls, ka drīzāk izskatos pēc cilvēka, kurš cieš no vitamīnu trūkuma nekā pēc terorista, mani palaida vaļā pēc 15 minūtēm.

Bet man šķiet, ka nekādu mācību neguvu un būšu tikpat aizmāršīgs, cik līdz šim.

26. Maijs

Phu, tikko kā uzraxtīju 3,5 h garu exāmenu, kura laikā sacerēju 13 A4 lapaspuses ar visādiem murgiem angļu valodā. Kāds šeit ir examinācijas process.

Tātad, pirmkārt, mūs visus sadzen vienā telpā kā rukšus pirms kaušanas(tas tāpat ir arī LV) Tur pasaka visus noteikumus un iedod lapas. Exāmenā ir apmēram 2x jautājumi, uz kuriem varētu atbildēt apraxtot vienu A4 lapu no abām pusēm, taču pēc sarunas ar vienu norvēģu pasniedzēju man radās skaidrs, ka viņi nevērtē kvalitāti, bet gan kvantitāti. Tad nu es sāku izplūst uz saviem abiem jautājumiem..kādus tik tur brīnumus nesaraxtīju.

Pirmajā exāmena stundā nedrīkst pamest telpu, bet kad tas bija beidzies, tad katrs varēja kopā ar examinatoru doties uz tualeti vai ārā uzpīpēt. Galvenais, ka examinators iet līdzi. Es, kā jau cilvēks, kurš vēl dzimis padomju laikā, izturēju kā partizāns bez tualetes, bet tā vispār pēc 1. Stundas sākās lielā tautu staigāšana.

Kas vēl? Ā, viņiem ir tāda sistēma, ka raxti uz 3x lapām uzreiz...beigās viss dublējās, tā kā 1x exāmena kopija palika man un 2x skolai. Jā, it kā jau vajadzētu nokārtot, bet nu es tagad apsveru iesūdzēt viņus tiesā par traumas nodarīšanu manai rokai, jo tā bija ellīgi traka ratīšana.

Vēl kas ir interesanti, exāmena laikā tu drīksti ēst ko vien vēlies, jo redz nabaga norvēģīši nevar izturēt 4h bez ēšanas. Tad nu exāmenā vari justies kā iekš bistro, jo te pēkšņi kāds ēd jogurtu, cits savas paķertās sviestmaizes. Par laimi šoreiz nevienam lielā porcija vai zupa nebija, ko tādu laikam viņi dara tikai lekcijās.

24. Maijs

Mācos, mācos, mācos, mācos....besījos.... mācos, mācos, mācos, mācos....paēdu...mācos, mācos, mācos, mācos....noskatos seriālu...mācos, mācos, mācos, mācos...atlūztu... mācos, mācos, mācos, mācos...z**ebal jau...

Es eju sportot! 

22. Maijs

Es daudz esmu ļerkstējis tieši par pārtiku, par cenām, par kvalitāti. Tad nu nolēmu sabildēt pašus nepieciešamākos ēdienus, lai varētu izdzīvot Norvēģijā. Saliku arī cenas tiem, kuriem atcerējos. Skatīt bilžu lapā.

20.   Maijs

Tikko atnācu no ballītes ar saviem florbola draugiem. Par spīti tam, ka viņi visi norvēģi, mēs varējām forši parunāt un atpūsties. Pie tam, es apēdu veselus 4x hotdogus na haļavu.. :D:D

Kā arī es uzzināju kaut ko jaunu par Norvēģiju. Tātad, viena meitene pateica man k-ko apbrīnojumu par viņu likumiem un paražām. Tātad, Norvēģijā cilvēki praktiski nestrādā svētdienās, jo viņi sevi uzskata par kristīgu tautu. Varbūt liksies, ka tas nav nekas liels, bet...

Ir tā, ka ja tu piemēram izdomā kādā svētdienā pļaut savu mauriņu, tad notiks šādas lietas. Kaimiņiene pa logu šausmās uz tevi noskatīsies, un kā domājiet, ko viņa izdarīs? Viņa izsauks policiju. Apbrīnojami! Bet pie reizes paradoksāli, jo policistiem taču jāstrādā, lai apstādinātu ļauno kaimiņu, kurš iedomājās pļaut zāli.

18.   Maijs

Norvēģija – vienīgā, man zināmā valsts, kur meitene var uzkāpt uz soliņa, turēt Carlsberg alusbundžu rokās un svinīgi teikt vārdus: „Sveiciens Norvēģijas neatkarības svētkos, tagad es pastāstīšu, kāpēc mums tie ir svarīgi.”

Jā, Norvēģi 17. Maijā svin savu neatkarības dienu, kad pēc Napoleona sakāves viņi varēja izmantot Dānijas armijas trūkumu un izveidot savu konstitūciju. Norvēģu neatkarība ir izcīnīta burtiski bez cīņas. Latviešu brīvības cīņas nav nemaz ko pieminēt. Varbūt, ja šī neatkarība būtu grūtāk nākusi, tad norvēģi izturētos citādāk.

Tātad, kas notika svētkos. Patiesībā tie ir traki jocīgi svētki, jo visas dienas garumā nenotika nekas cits, kā tikai parādes. No rīta bērnu parāde, tad skolnieku parāde, tad pensionāru parāde, tad pilsētas kopparāde. Tas bija traki jocīgi.

Arī apmaiņas studenti bija aicināti piedalīties vienā no šīm parādēm, kas bija kopējā pilsētas parāde. Mēs arī ar prieku ņēmām dalību parādē. Man prieks, ka Lembergs šito neredzēja, tad tiešām būtu gājuši zibeņi pa gaisu. Parāde bija ārkārtīgi haotiska, neorganizēta. Ak šausmas, es iedomājos, kas būtu, ja Dziesmu svētkos kori šādi ietu parādē. Tas būtu vienkārši katastrofāli latviešu acīs.

Visjocīgākais šai parādē bija cilvēku sejas, kuri bija iznākuši ielās, lai skatītos parādi. Cilvēki nedz aplaudēja, nedz pavadīja parādes dalībniekus. Viņi izskatījās it kā būtu naktī lietū, kaili izdzīti uz ielas, lai tiktu nošauti. Pilnīgi nekādu emociju, laikam tā var izprast ziemeļnieku kūtrumu.

Bet kas bija interesants parādē. Es pirmo reizi redzēju, ka kādam ienācis prātā nokrāsot aitas karoga krāsā. No šiem dzīvniekiem tagad noteikti būs ļoti laba gaļa, taču šeit jau viss ir tik ķīmisks, ka diez vai kāds pamanītu atšķirību (bildi skatīt bilžu lapā)

Ā...vēl es noķēru fantastisku kadru, kā viens mazs melnais puisītis ķerās pie pieminekļa parādes laikā. Šīs bildes parakstu ar nosaukumu: „Norvēģu brīvība”

16.   Maijs

Ar mani mēdz notikt neiedomājamākās lietas. Es biju pakāsis savu žetongredzenu. Vispār baigā škrobe, jo man viņš ļoti mīļš. Bija jau aizdomas, ka sporta centrā pārģērbjoties esmu kur atstājis. Tāpēc, kad gāju peldēt pabazarēju ar meitenēm un vaicāju vai viņas nav atradušas gredzenu. Tur bija visādas lietas, tikai ne mans gredzens.

Nu ko, samierinājos ar zaudējumu, gāju vien uz baseinu. Es parasti vienā pusē ņemu skapīšus. Te pēkšņi veru vaļā durtiņas skapītim un uzminiet, kas tur? Mans gredzens. Es veseli nedēļu nebiju gājis peldēt, bet gredzens stāv kā stāvējis skapītī. Vai nav haļava, ko?

14. Maijs

Ir viena lieta, ko nekādīgi nesaprotu, kā tas iespējams. Man šorīt atvilktnē bija tieši 8 tīras zeķes, bet katra no sava pāra. Apbrīnojami. Taču ne par to šodienas ieraksts.

Mazliet parunāsim par Norvēģijas militāro vēsturi un aizsardzības stratēģiju. Kā redzam pēc kartes, Norvēģija ir gara un kalnaina, tai ir milzīga jūras robeža, un vienīgā valsts ar kuru kopēja sauszemes robeža ir Zviedrija(to mazo ķeksīti ar Krieviem neskaitu, nav izmantojams taktiski). Tātad, norvēģiem ir svarīgi saglabāt labas attiecības ar zviedriem (uzvarot viņus hokejā, nekas pārāk neuzlabojas), kā arī veltīt visu, lai aizsargātu savu jūras robežu.

Norvēģu militārais spēks jau no vikingu laikiem ir balstīts tieši uz spēcīgu un mobilu kara floti un jūras kājniekiem. Tā tas ir arī mūsdienās. Otrajā pasaules karā Hitlers vēlējās iekarot Norvēģiju tikai viena iemesla dēļ. Norvēģiem bija kaudze kuģu, kurus vācieši varētu izmantot, lai stātos pretim britu un amerikāņu flotēm. Sauszemi nacisti ieņēma bez īpašām problēmām, taču viņu plāns neizdevās līdz galam, jo norvēģi lielāko daļu savu kuģu vienkārši deportēja no valsts, lai pievienotos sabiedrotajiem un turpinātu cīņu pret Vāciju, ko viņi arī veiksmīgi darīja līdz kara beigām, kad, pēc vācu sakāves norvēģi atguva savu zemi.

Interesanti, ka šeit Norvēģijā, fjordos var atrast daudz militārās aizsargbūves, kuras tieši paredzētas, lai apšaudītu kuģus.  Man arī izdevās atrast vienu pavisam neskartu bunkuru, kurš gan bija aizbetonēts, bet no ārpuses izskatījās gana forši un iespaidīgi. (bildes bilžu sadaļā)

Bet 21. Gs. diez vai viņu aizsardzība ar flotes palīdzību daudz noderētu, tagad ir citi veidi kā pārņemt valstis, piemēram, te katrs otrais viesstrādnieks ir polis, un norvēģi lēš, ka līdz kuram tur gadam, poļu valstī būs vairāk nekā pašu Norvēģu. (manuprāt labs pārņemšanas plāns)

12.   Maijs

Iespējams, ka šodien ar mani notika pats neticamākais notikums visā laika posmā, kuru pavadu Norvēģijā. Tātad, es izdomāju, ka varētu pamācīties, bet istabiņā nav tā labākā vide, lai mācītos, vienkārši ir daudz lietu, kuras novērš mācību uzmanību. Tāpēc es izdomāju, ka varētu aiziet uz skolu uz bibliotēku, lai mazliet palasītu tur.

Paņēmu grāmatu, marķieri un devos uz bibleni. Un tad tas notika. Es ieeju bibliotēkā, un skatos, ka tuvākajā galā viss ir aizņemts, nav kur apsēsties. Nu neko, domāju, ka gan jau atradīšu vietu kur tālāk. Tad dodos uz tālāko galu, bet tur arī pilnīgi katra vietiņa aizņemta, uzkāpju otrajā stāvā, tur tas pats.

Nekad mūžā nebiju redzējis tādu situāciju, ka bibliotēkā nav kur mācīties, man lieka,s ka tas ir kas unikāls, ko Latvijā nekad nevarētu piedzīvot. Tad jau lielāka iespēja, ka Slakteris iemācīsies vienu teikumu angļu valodā, nevis bibliotēkā būs cilvēki.

Bet vispār salīdzinot latviešu studentus ar norvēģu studentiem ir šādi secinājumi:

Norvēģu studenti ir ļoti apzinīgi un centīgi, viņi kārtīgi visu izdara, un kā robotiņi cītīgi strādā. Nav tik slinki, kā mūsējie. Nemaz nerunājot par špikošanu, man liekas, ka viņi nezina, kas tas tāds vispār ir.

Bet kārtīgs latviešu students ir krietni vien slinkāks, ik pa laikam iekrāj parādus, vai  pavada ilgāk laiku taisot špikerus nevis mācoties. Taču ir arī labās ziņas. Mūsu studenti ir daudz apķērīgāki. Mums daudz ātrāk pielec, jo es biju šokā, kā daža laba meitene te nespēj izprast pat pašus mārketinga pamatus, nemaz nerunājot par biznesa angļu valodu, kura te vispār ir, kā teiktu mans draugs: „Easy Sh*t”

10.   Maijs

Viena no tām lietām, kuru man ļoti, ļoti pietrūkst no Latvijas ir pludmales. Tā kā man šobrīd principā vispār nekas nav jādara, tikai ķipa jāgatavojas nākošajam exāmenam, kurš būs pēc 18 dienām (LOL) Es laiku izmantoju, lai vienkārši deģenerētu savas smadzeņu šūnas un atpūstos.

Bet kāpēc man pietrūkst pludmaļu. Redziet, mums te dikti jauks laiks ārā, tāpēc izdomāju, ka jāaizšauj uz Jūrmalu, jāpaņem līdzi grāmata un mazliet jāpagulšņā, citādāk esmu bāls kā līķis. Tad nu aizvilos līdz pludmalei, kur gan cilvēku bija tikpat daudz, cik tuksnesī. Smilšu jau arī tur nav daudz vairāk. To tur ir apmēram tikpat daudz, cik cilvēku. Kādi 16 kvadrātmetri. Bet nu vienalga, atradu vienu kaut cik pieņemamu vietiņu, kur nogulties. Kad izklāju dvieli, vēlējos ar rokām izbraukt cauri siltajām jūrmalas smiltīm, man patīk tā sajūta, kad viņas birst caur pirkstiem. Bet kas tad te, tās smiltis ir pretīgas, bet Latvijā tādas arī var pa vietām redzēt, pilsētā cilvēki apmēram tādas izmanto savu kaķu podiem.

Nu ok, ko darīt, vismaz centos 2,5 h noķert sauli, bet vispār nekāda efekta. S speciāli valkāju gredzenu, lai redzētu, cik daudz esmu nosauļojies, bet tā aī ne pa gramiņu neiedegu. Apbrīnojami!

8.       Maijs

Lūk, kārtējais padoms no lietām, kuras obligāti jāņem līdzi, ja dodas uz Norvēģiju:

1.     Zivju eļļa. Tā priekš ādas, jo šeit ir diezgan liels saules trūkums, un kas to būtu domājis, ka no zivju eļļas iegūst tos pašus vitamīnus, kurus no saules. Atrodoties Norvēģijā un ēdot viņu draņķīgo ēdienu, nu vismaz to, ko varu atļauties, esmu diezgan pabojājis savu burvīgo ādu. Esmu novērojis, ka man sākušas mesties visādas pumpas. Un nē, es neesmu dabūjis STD no Norvēģiem, tas ir no vitamīnu trūkuma.

2.   C-vitamīns, arī lai pilnveidotu uzturu, jo atrodoties šai valstī es sāku vairāk nogurt, un palicis esmu miegaināks, tiesa, tas ir labi priekš, valsts, lai visu turētu under control, bet manam lēnīgajam temperamentam tas pat ir par traku. Es jau kā Kalvītis sāku lekcijās lūst nost, lai gan arī VeA ir dažas lekcijas, kuras uzdzen miegu.

3.     Multivitamīni – arī priekš pašsajūtas, un lai nesaķertu nekādu zarazu no vietējiem troļļiem.

Man jau protams, nekā no šitā visa nav, jo domāju, ka ja jau neslimoju, tad viss kārtībā, bet beigās secinājums, ka dzīvojot tik vien kā šo īso laiciņu, es jau esmu diezgan pamocījis savu veselību un pašsajūtu, jo svešais klimats tomēr dara savu.

 6.       Maijs

Šis būs ļoti īss ieraksts, kurš speciāli veltīts tiem, kuri domā, ka Norvēģijā ūberākā dzīve, un nav neviena nabaga. Es pa pilno esmu saticis, vienu dienu man 3x reizes prasīja, lai iedod naudu. Tiesa, tie pārsvarā ir ne Norvēģu paskata cilvēki, bet mazliet tumšāki, taču tas nemaina faktu. Jā, bet galvenais, kāpēc šāds ieraksts ir fakts, ka es kāpelējot pa klintīm atradu bomža māju, un gribu arī jums parādīt bildes, kādā mājā dzīvo Norvēģijas bomži. Bildes ir bilžu lapā.

4.       Maijs

Sveiciens visiem Latvijas neatkarības svētkos. Žēl par zaudi hokejā Dānijai, bet nekas, par to aizmirstam, un gatavojamies uzvarēt visus Eirovīzijā. Tātad, šodien ir speciālā tēma, kas saucās apmēram tā: Kā izveidot oriģinālu satriecošu dāvanu par minimāliem līdzekļiem.

Tātad, vienam manam draugam bija Dzimšanas dienas ballīte, uz kuru, protams, arī es biju uzaicinānts. Es esmu students, man pat Latvijā nav naudas priekš dāvanām, kur nu vēl Norvēģijā. Tātad, ko es darīju. Es devos uz saimniecības preču veikalu un nopirku vienu baltu spuldzīti.

Tad ir vajadzīgs kāds, kurš var zīmēt, tas noteikti neesmu es! Es aizgāju pie kaimiņu amerikāņu meitenes un prasīju, lai viņa man uzzīmē 3 lietas uz spuldzītes. Dolāra zīmi, alus pudeli, un krūtis. Viņa to arī izdarīja, un dāvana bija gatava.

Tagad tikai stāstiņš par to, ka Mareks(Slovākija) vienmēr ir čalis ar ideju un kad viņam ir ideja, virs galvas vienmēr iedegas spuldzīte, tāpēc arī tāda dāvana, lai palīdzētu izvēlēties starp 3 foršākajām idejām. Tāda lūk dāvana studentu stilā, moš kādam iepatiksies. Jā starp citu, uz paciņas ir uzraxtīts -80% energy, to pieminēju, ka šis priekšmets palīdzēs viņam ietaupīt 80% no domāšanas enerģijas. 

Skatīt arī bildes pie bildēm.

2.       Maijs

Šī nedēļa aizrit sarkanbaltsarkanajās krāsās. Galu galā, hokejs ir sācies. Es tagad riskēšu un atzīšos likumpārkāpumos. Jā, es skatījos ārzemēs aizliegtu TV kanālu, kas šajā gadījumā ir TV3. Kā to izdarīt. Vienkārši ejam uz hidemyass.com (visu jau izsaka adrese) :D Atrodam Latviju, un sekojam tālākajiem norādījumiem, kas apakšā aprakstīti. Tādā veidā varam ieiet caur proxy adresi, un skatīties visu, i ugunsgrēku, i nekā personīga, bet galvenais hokeju.

Tātad sagatave bija ok:

Balzams! IR

Upeņu sula balzamam! Šiten tādu mantu nevar nopirkt, divos lielveikalos pārbaudīju, bet nekā nedz upeņu, nedz vīnogu sulas. Vispār viņiem daudz garšu nav, tā kā varbūt mums, latviešiem nav naftas, taču no dzērieniem mēs kaut ko saprotam.

Frī kartupelīši! Sacepti.

Hokeja krekls! Mugurā. 

Nu jau drīz var sākties spēle pret Čehiju. Tā kā mans istabas biedrs ir čehs, mēs skatījāmies kopā. Man bija ļoti veiksmīga teorija, ja es izturēšos labi pret istabas biedru, tad viņa komanda izturēsies labi pret Latvijas izlasi. Es satīrīju istabu un gaiteni, nomazgāju traukus, un pat kārtīgi sacienāju viņu ar frī kartupelīšiem. Kā redzējām spēlē, viss gāja lieliski, pēc plāna. Bet trešās trešdaļas sākumā man izbeidzās kartupelīši, un tad sākās. Pēkšņi Rēdlihs kļūdās un vārti, vēl viena kļūda un jau -2. Sorry Latvijas izlase, nākošgad sacepšu vairāk un tad mēs visus izbāzīsism!

30. aprīlis

Pēdējās dienās ar mani notika trakas lietas, gandrīz izlauzu kāju, bet beigās tas ir tikai samežģījums. Tātad, Florbola treniņā jau pašā sākumā riktīgi neveiksmīgi pagriezos un sāpēs nokritu uz grīdas. Par 90 grādiem biju izgriezis potīti un tas sāpēja pēc velna. Tai pašā brīdī aizgāju uz maiņu, un likās, ka paliek labāk.

Tad nu pēc 10 min mana sasodītā spītība parādīja savu un es atgriezos laukumā. Tiesa, paskriet bija sāpīgi, un straujus manevrus praktiski neiespējami izdarīt, bet varēju visu paciest, tāpēc nospēlēju līdz beigām.

Likās, ka būs labi, bet vakarā, pēc dušas, kad apsēdos un mēģināju pakustināt kāju tad īstās sāpes mani pārņēma pa īstam. Par laimi, kā jau kārtīgam Latvietim man ir šņabja pudele ledusskapī(patiesībā 2) Tad nu aizkliboju līdz skapim, un sataisīju kompresi, kuru uzliku uz kājas.

Apgūlos gultā, bet sāpes uzdzina drebuļus, tāpēc es mazliet no šņabja arī iedzēru pats, lai sasildītos. Tas tiešām palīdz! Diezgan draņķīgi bija gulēt un grozīties. Kā arī nākošajā dienā sāpes bija gana lielas. Es diez ko tālāk par tualeti arī nekustējos visas dienas garumā.

Bet nu tagad jau ir daudz maz oki, es pat aizklimburēju uz veikalu. Lai gan mazliet pieklibojot, pakustēties tomēr varu. Traki te Norvēģijā, ja tev kas notiek, tad jārāda savs dakterēšanas skils, jo aiziet pie ārsta jau nav iespējams. Tad nu radās biznesa plāns, ka varētu piedāvāt kursus civilajiem cilvēkiem un apmācīt sadakterēt pašiem sevi. Man liekas, ka vismaz šajā valstī būtu noiets. 

28. aprīlis

Nu ko, beidzot noprezentēju savu pirmo, individuālo 15 min garo ENG prezentāciju, viss gāja ļoti gludi, šeit skolotājus nav grūtāk apkāst ar labu dizainu un demagoģiju kā Latvijā. Vienīgais, ko ieteiktu visiem pirms prezentācijas. Atcerieties savu paroli vajadzīgajā lapā, citādāk var iznākt 7 min gara aizkavēšanās, kā tas bija manā gadījumā. P.S. ja kādam interesē prezentācija, variet iečekot manējo: http://prezi.com/hzelpidg65rf/icehockey11/

Mjā, bet mazliet šoreiz parunāsim par čehiem vai čekiem nezinu kā pareizi raxta! Tātad, manam rūmijam bija atbraukusi beibe ciemos, nezinu kādas ir viņu neoficiālās attiecības, bet oficiālās bija interesantas. Ziniet, čehu džeki ir ļoti praktiski, jo tāpat kā viņa mamma daudz laika pavadīja pie plīts, taisot ēst, arī beibe rīkojās tāpat, viņa visu ko šmorēja un taisīja. Es gan neizjutu nekādu labumu no tā, jo nedabūju paiku na haļavu. Patiesībā vienīgais, kā izjutu meitenes klātbūtni, bija matu daudzuma palielināšanās dušā.

Bet nu tagad jau viņa atkal projām un neatrodam vairs garus matus mazgāšanās istabā. Taču turpinot par čehiem, es šorīt lepni iegāju Martina istabā un teicu, ka es redzēju viņu prezidentu iekš YouTube. Čalis bija šokēts, bet tad es parādīju visnotaļ populāru video, kur rāda, kā prezidents nočiepj pildspalvu konferencē.

http://www.youtube.com/watch?v=OuwuBRHwGa0  Nu katrs jau glābj valsts ekonomiku pa savam, viņiem prezidents vāc kancelejas priekšmetus, lai savāktu naudiņu, mums Valdis mudina cilvēkus tīrīt Latviju, lai mēs dzīvotu sakoptākajā valstī Eiropā.

26. aprīlis

Esmu pamanījis, ka Norvēģijā no vienas vietas ir pilns ar visdažādākajām random skulptūrām. Tad nu es nolēmu izprast skulptūru nozīmi. Prasīju vienai vietējai meitenei, lai viņa izstāsta, ko kura skulptūra nozīmē. Īzveidoju attēlu lapā jaunu pielikumu, kurā attēlotas visas skulptūras. Tur ir Norvēģu dotie nosaukumi, kā arī mans redzējums. Links, c’mon vnk uzspied augšā Norge bildes, un jaunākās būs tās, ko meklē.

 Šitie Norvēģi toč nemāk neko pārdot, bet nekas, tas labi manai diētai. Redziet, veikali jau ir ciet no 4dienas, un tikai šodien viņi bija vaļā, jo visiem taču gribējās Lieldienu brīvdienas, vienīgais, var kaut ko nopirkt dārgākos veikalos, kas strādā arī brīvdienās, bet ieraugot tur cenas, es drīzāk savelku jostu ciešāk.

Bet ko es ēdu? Man bija palicis kaviārs(izklausās kruta, ne) Bet garšo pretīgi. Garša apmēram tāda pati kā tai brūnajai zābaku smērei, kuru jūs parasti izmantojiet, lai spodrinātu apavus. Bet ko bada laikos padarīsi, jāsakož zobi un jāēd. Nezinu, vai tā skaitās kā pārtika, vai ķīmiska viela, taču kaut kā tiku galā. P.S. neprasiet, kā es zinu zābaku smēres garšu. 

24. aprīlis.

Sveiciens visiem Lieldienās! Gribu vismaz pārējos cilvēkus apsveikt, jo man nav īsti lieldienu. Kāpēc Norvēģijā nesvinu Lieldienas? Pirmkārt, viņi ir jocīgi cilvēki, jo lieldienas svin nevis 7dienā, bet 1dienā. Man tas ir pamatīgs WTF, jo es labprāt svinētu šodien, bet redz, šodien nekas nenotiek. Vēl viens iemesls, kāpēc nesvinu ir olu cenas, jo, lūk, apskatījos veikalā cenas. 6 olas maksā 2,30 LVL. Tad nu nopirku apelsīnus, kuri maksā ap 90 santīmiem kg. Vismaz apaļi ir.

Mjā, es esmu mazliet nolēmis jums pastāstīt par citu valstu tradīcijām. Proti, čehi Lieldienās, darbojas ar šādu tradīciju, viņi iet pie meitenēm un slāna viņas ar visādiem kokiem (žagariem) Tas ķipa, lai viņām laba veselība. Es pieņemu, ka tas pateicoties sakārtotai veselības sistēmai un apdrošināšanai, ko viņas noteikti saņem no valsts kad pēc Lieldienām ierodas traumpunktā ar asiņojošām brūcēm.

Savukārt, slovāki meitenēm gāz ledainu ūdeni. Nezinu, varbūt tas, lai viņas dabūtu meningītu un paliktu atsaldētas. Savukārt man šis viss rada jēgu. Nav brīnums, ka Latviešu meitenes tiek uzskatītas par vienām no skaistākajām pasaulē, mēs viņas nenodauzām līdz asinīm vai nepārsaldējam.

So it is goood to be Latvian girl!

Jaukas Lieldienas visiem, lai olas nepaliek vecas un odi lido pie kaimiņiem.

22. aprīlis.

Šodien man ir ģeniāla ideja. Mēs varētu uzņemt Latviešu Rembo ar saldskābmaizi galvenajās lomās, jo šorīt bija pēdējā diena, kad mana Sērenes saldskābmaize tika ēsta. Iedomājieties, viņa bija laba 2 nedēļas. Kaut kas apbrīnojams priekš maizes, jo Norvēģu maize jau trešajā dienā ir tik pat kā sakaltusi, bet Sērenes saldskābmaize ir un paliek laba. Respect!

Es biju nolēmis arī izmantot brīvlaiku, lai pasauļotos, vai vismaz atpūstos un palasītu pie jūriņas. Paņēmu dvieli, peldenes, un žurnālus. Nu, lūk, viss jau būtu labi, tikai nenormālīgi auksts ārā, tik pretīgs vējš, ka vispār nav iespējams ne uz brīdi apgulties un pasildīties. Tiesa, es gan apģērbu peldenes, un iekārtojos uz akmens(ciets maita) Bet beidzās viss ar to, ka tik ļoti vēl sauļojoties nebiju nosalis. Man šķiet, ka efektam būtu jābūt pretējam

20. aprīlis.

Šodien es biju viens pats pa visu baseinu! Tā kā nebija nevienas meitenes, uz kuru paslepus lūrēt, man nācās domāt par šo un to. Tad nu es nespēju nobrīnīties, kāpēc es viens esmu baseinā. Bet man radās 3 varianti, kāpēc tas tā varētu būt:

1.       Norvēģi arī lasa manu blogu, un izlasīja pagājušoreiz, kad es nod*rsu pliko OldSpice perversuli, tāpēc viņi baidās nākt uz baseinu.

2.       Varbūt šodien bija kāda baseina tīrīšanas diena, un viss ūdens bija pilns ar skābēm. Šobrīd pētu ādu, kura varbūt turpmāk noies skābju iedarbības rezultātā.

3.       Iespējams, ka es ļoti slikti smaržoju. Šis arguments tika apgāst, kad es nākot no baseina piegāju pie kaimiņiem un prasīju, vai es smirdu. Viņas teica, ka nē.

Vakar vai aizvakar, kas to vairs var atcerēties, notika viens ļoti ekstrēms atgadījums. Tātad, mēs ar diviem norvēģu draugiem bijām izgājuši ārā pastaigāties, papļāpāt un iedzert pa saldējuma kokteilim. (nopietni, tas nav šifrēts alus nosaukums) Nu lūk, viss bija jauki, līdz meitene piedāvājās aizvest mani mājās, tas ir uz kojām. Ok, tas arī bija jauki, jo nu nebija jau viņa nekāda maniakāla reipiste. Bet, kas notika? Tātad, netālu no manām mājām, mēs apstājāmies pie Sarkanās gaismas krustojumā. Tad nu es skatos, skrien no pretējās ielas puses trīs melnie. Tad nu viņi atrauj mūsu mašīnas aizmugurējās durvis, un lec mašīnā. Mēs diezgan manāmā šokā esam, kas tad nu notiks. Es jau biju gatavs Maukt vienam no viņiem, bet šie neko, vienkārši lec ārā pa otrām durvīm. Viņiem tas laikam bija tāds kā challange! Bet nu diezgan šokējoši. Brīdi iepriekš pilsētā mēs bijām runājuši par vienlīdzību un tādām lietām, tāpēc pēc atgadījuma, es pagriezos pret meiteni un vaicāju: „Kur tad tagad ir tā jūsu vienlīdzība?” viņa neatbildēja neko.

18. aprīlis

Pūpolsvētdiena ir jāaizliedz ar likumu. Drausmīgi svētki. Kāpēc? Man jau 6:15 no rīta zvana trakie vecāki, kuri sadomājušies novēlēt banālo tekstiņu, kur slimība ārā un veselība iekšā. Protams, ka pirmo zvanu es vienkārši ignorēju, un klausos telefona melodijā. Protams, ar to jau nav gana, pēc pāris minūtēm man zvana atkal. Tad nu es steigā tumsā cenšos paspēt pēc telefona. Sākumā jau, ātri ceļoties es smagi apsitu galvu pret griestiem. Tad vēl kāpjot no otrā stāva pēc telefona es sasitu kāju pret gultas malu. Taču beigu beigās es tomēr esmu spējīgs pacelt klausuli un noklausīties novēlējumu.

Jā tagad, neskatoties uz smadzeņu traumu un zilumu uz kājas veselība man būs perfekta.

Vēl Svētdienā mani baseinā pārsteidza nekad neredzēta aina. Ticiet man tas bija pretīgākais, ko jebkad esmu redzējis. Tātad. Es pārģērbjos baseina ģērbtuvēs, tad pagriežos pa labi un tur viens pusmūža vecis pavisam pliks. Tiešām, pavisam pliks, viņam pat nebija matu uz galvas. Viņš ņem un sev milzīgos tempos smērē OldSpice padusēs. Vispār nesaprotu kādā sakarā, bet tas izskatījās tik pretīgi....vēēēē!

16. aprīlis

Beidzot esmu dabūjis filmas materiālus...es mazliet apstrādāju un ieliku visus materiālus iekš YouTube! http://www.youtube.com/watch?v=4JG24mpceaY Ceru, ka jums patiks, atradu smieklīgu mūziku un visu, kā nākas!

Labi, bet tagad atgriežoties pie mācībām, kā dzīvot Norge. Šodienas tēma ir sekojoša – Kā dabūt Norvēģu draugus? Tātad, kā jau mēs zinām, norvēģi ir ellīgi nedraudzīga tauta, salīdzinot ar viņiem Latvieši ir draudzības iemiesojums. Nekādu cerību, ka viņi ar tevi daudz runās un ielūgs ciemos. Bet ir iespēja, un es esmu izstrādājis sistēmu, kā sadraudzēties ar vietējiem zivjēdājiem. Tātad! Viņi neatšķiras no vidusmēra 21. Gs iedzīvotāja, kurš cer uz acu operācijām nākotnē un pusi dzīves pavada veroties monitorā. Tad nu es sapratu, ka viņi lieto FaceBook! Un viss, kas jāizdara ir jāpanāk, ka viņi tevi uzaicina. Sākotnēji centos atcerēties vārdus. Nereāli, īpaši, ja džeku sauc par Olu un meiteni par Swerri...sazin vēl cik tur iekšā ir šitie krokodili: ( æ ø å )

Tad nu kas jādara..ir jāizveido vizītkartes....manējā izskatījās šādi.

Kristaps Auzāns

FaceBook/Skype me.

Jūs nekad neuzminēsiet, cik ļoti mana statistika pieauga pēdējo dienu laikā, tad nu beidzot visi florbolisti ir manā FaceBook accountā. Un laimīgi varu lasīt, ko viņi savā valodā posto uz facebook sienas. Prieks, kur tu rodies!

14. aprīlis
Vienmēr esmu domājis, ar ko ārzemniekiem asociējās Latvija, kad viņi tur ierodas, tad nu man saunā izdevās to noskaidrot. Kā jau parasti saunā cilvēki mēdz runāties, es ar vienu vietējo čali arī sāku bazarēt, pastāstīju, ka esmu no Latvijas un ka mācos. ( visas pieklājīgās muļķības, kuras nevienu neinteresē) Tad izrādījās, ka viņš ir bijis Latvijā. Mani tas baigi iepriecināja, un es vaicāju, kur tieši viņš ir bijis un kādi bija pirmie iespaidi.
Tad nu čalis sāka stāstīt, ka no visām Latvijas pilsētām viņš ir bijis Daugavpilī, un ko viņš tur ieraudzīja pirmo? Viņš ieraudzījis, kā viens vīrs nomiris gulējis uz ielas. Es biju šokēts. Tiesa, es nedomāju, ka tas vīrs bijis miris, drīzāk, kā latviski pareizi pateikt: „Noguris” no turēšanās pie pudeles, bet vienalga, ja tāds ir pirmais iespaids, tad labi, ka viņš vēl nezināja neko par mūsu valdību.
Bet ir arī labas ziņas. Es šodien biju ar Dion (ASV tumšādainais čalis) uz mūzikas nodaļu skolā un mēs izsitām man ģitāru, kuru aizņēmos uz nedēļu. Patiesībā jau tur jebkurš varētu ieiet un visu iznest ārā, jo klases nav aizslēgtas, un tajās tonna mūzikas instrumentu, tūkstošiem latu vērtībā. Mēs iegājām arī vairākās klasēs, bet tā kā moš, ja ņemtu bez atļaujas, mani izslēgtu, es nolēmu labāk pavaicāt, un lūk, man izdevās dabūt ģitāru uz brīvlaiku.
Tā kā neesmu nekāds pro un improvizēju pārsvarā, es gatavojos, ka man drīz dauzīs pie sienas un durvīm un beigās saņemšu kādas 5 sūdzību vēstules. Bet man vienalga, man tagad pārtikas pietiek ilgam laikam, tā kā ieslēgšos un turpināšu radīt mūziku, jeb manā gadījumā troksni.


12. Aprīlis
Atsaucot atmiņā tēva viesošanos, es atceros divus momentus no kuriem es nespēju piedot par vienu. Redziet, kamēr mēs bijām Kristiansandas parkā un skatījāmies apkārt dabu, pa kanālu peldēja vairāki gulbji. Te pēkšņi divi no viņiem sāka nodarboties ar sexu. Šādu skatu es vēl nebiju redzējis, tāpēc tēvam ātri bļāvu, lai viņš filmē. A viņš nefilmē vienalga, ko saku, tad nu strauju ķēru pats pēc savas kameras, bet, kamēr rakājos pa somu, gulbji jau visu ātri nobeidza.
Es joprojām par to domāju, un ne jau tāpēc, ka man šausmīgi patiktu gulbju porno, vienkārši tas bija tik dīvaini, jo procesa laikā mātīte atradās pārsvarā zem ūdens un centās nenoslīkt, kamēr čalis kārtīgi ietusēja. Mjā, es varētu iztēloties, kā man YouTube celtos skatījumi, bet nu nekā, nedz es, nedz gulbji nekļuvām slaveni.
Savukārt otra lieta, par kuru rakstīšu, ir brīdis, kad redz tēvs izdomāja fotografēt kā nelabais. Ārā bija ļoti vējains. Vējš bija tik spēcīgs, ka spēja noraut cepuri man no galvas. Kas pats jocīgākais, tas panesa manu cepuri zem blakus stāvošās mašīnas. Cenzdamies visu saglābt, es uzreiz metos uz ceļiem un līdu zem mašīnas, lai dabūtu cepuri, vai kā apkārtējie droši vien domāja: iebāztu izpūtējā kartupeli; sadurtu riepas, vai kaut ko noskrūvētu. Ja neskaita, ka biju diezgan nosmērējies un iespējams, kāds par mani noziņoja policijā, es cepuri atguvu. Un šoreiz, lūk, man ir arī miljons bilžu ar šo notikumu.
Lūk kur cilvēku daba, kad mēs redzam gulbju porno, tad neviens nefilmē, bet kad miesīgs dēls nokļuvis nelaimē, tad bildes uzņemt ir forši...

10. Aprīlis

Pāris jaukās dienas, kuras aizvadīju kopā ar vienu no sev tuvākajiem cilvēkiem beidzot ir beigušās. Mazliet skumīgi, jā, jo bija ļoti jauki pabūt kopā ar kādu rada gabalu. Tas man parādīja, cik ļoti tomēr var pietrūkt māju, bet nu nekas, vairs jau mazāk kā divi mēneši, kas šeit jāaizvada, līdz atgriezīšos dzimtenē.

Tātad, pa šīm divām dienām mēs iepazinām vēl neapgūtus Kristiansandas rajonus. Mēs devāmies uz diezgan skaistu un klinšainu dabas parku, kurā apmaldījāmies, un nonācām ellē ratā pavisam citā pilsētas rajonā. Mēs izstaigājām visu pilsētas centru, kā arī nonācām privātmāju rajonā, kur iekļuvām privātīpašumā, no kura mūs izdzina dusmīga norvēģiete. Dienas tiešām pagāja ātri, un bijām tā izlādējušies, ka lūziens vakarā atnāca pats no sevis.

Bija smieklīgi skatīties kā tētim sanāk pafeilot veikalā un kā viņš šokējās par visām drausmīgajām cenām. Tad nu beigās viņa vienīgais suvenīrs uz Latviju būs „Brūnais siers”, kurš tētim no tiesas garšo. Arī man riktīgi garšo, tāpēc no sirds cerēju, ka viņš aizmirsīs, taču acīgs nelietis, atcerējās paņemt savus 2 kg siera. Nu tad jau viņiem labi garšo. Tagad arī man ir 2 pudeles 0,5 šņabja. Nevaru izdomāt, vai izlietot kompresēs (neaprakstītas medicīniska rakstura problēmas) vai arī notirgot vienu pudeli pa 10 LVL. Ja ir kāds padoms, droši rakstiet uz dr.lv. P.S. šo dienu bildes attēlu lapā!

7. Aprīlis

Nezinu kā skolā būs, bet es atkal nemācos. Ceru, ka kursa biedri uzrakstīs savas daļas assaignmentam, citādāk mēs dabūsim riktīgi iekšās no pasniedzēja. Šoreiz mācību atlikšanai par iemeslu atkal ir tas, ka tētis beidzot atbraucis. Vilkos viņam pretim uz pieturu. (ko tik nedarīsi lai dabūtu lielās pārtikas somas) apmēram 20 kilogrami. Patiesībā bija 23, bet lai nebūtu jāpārmaksā lidostā viņš trīs kilogramus izņēma ārā no somas.

Tad nu sagaidīju tēti, un varējām lēnām doties uz mājām. Tagad beidzot esmu ticis pie īsta ēdiena. Latvijas siers, desa, maize un galvenais Latvijas Balzams – viss augstākās kvalitātes un par salīdzinoši lētām cenām. Zinu, ka mana diēta tikko izdarīja pašnāvību, bet es labprāt mirtu resns, bet pieēdies gardumus.

Tad nu izrādīju mazliet tēvam pilsētu, proti, skolu un mazu kalnu pie tā. Viņš to atzina par labu esam, un ka vērts studēt. Bija jautri arī uzzināt jaunumus no mājām. Izstāstīšu smieklīgāko:

Tad nu tētis saka: „Zini, ar mūsu mazo kucēnu problēmas, gribēju pat pie veterināriem vest.” Es sapratis uzreiz vaicāju, kas par problēmām, un tētis man atbild: „Viņš ir ziemas kucēns un viņš māk pačurāt tikai sniegā! Problēma tāda, ka sniegs palicis vairs tikai 3 vietiņās.” Tas bija episki, vēl tagad smejos, bet ceru, ka viņiem izdosies atrisināt šo problēmu un kucēns sapratīs, ka arī zāle nav toksiska.

5. Aprīlis

Roomijam(vēlreiz atkārtoju, ka mēs nedzīvojam vienā istabā, bet gan dalām kopīgu tualeti un virtuvīti) atbraukusi mutere, kura izjauc kārtējo reizi manu mierīgo un rimto dzīves ritmu. Tas bija apbrīnojami, jo Martins (CZ) viņai brauca pakaļ uz Oslo, savāca lidostā, un pēc tam abi divi brauca atpakaļ. Varbūt es tagad izklausos pēc tā krievu sīča, kurš savu vecotēvu nostučīja komunistiem, bet es nemūžam netērētu 11h no savas dienas, lai brauktu pakaļ vecākiem uz Oslo un atpakaļ. Tas ir drausmīgi neefektīvi.

Nu lūk, bet tāpēc varbūt mani arī pārsteidza tas, ka viņa muterīte pusi nākošās dienas vienkārši kaut ko viena pati gatavoja. Tas man arī likās pārsteidzoši, jo es savās mājās neļautu vecākiem vispār atrasties pie plīts vairāk kā tikai ielikt šķīvītī manis taisītos makaronus vai jebkuru citu JunkFood, ko māku pagatavot.

Bet nu pieredze ļoti laba, jo ceturtdien arī mans tētis brauc uz Kristiansandu, bet viņš var nemaz necerēt tikt sveikā cauri ar paikas sataisīšanu, viņam būs kārtīgi jāstaigā. Gribu uzdzīt riktīgu tulznu uz kājas. Tik lielu, lai varam uzraxtīt: „Norway” par piemiņu.

3.       Aprīlis

YES we did it! Mēs bijām nolēmuši darīt traku lietu. Izrādījās, ka daudzi nav redzējuši Star Wars filmas. Par tādu tumsonību pāris fanu, mani tai skaitā, nolēma ienest gaismu šo cilvēku prātos, tāpēc mēs izlēmām, ka jārīko filmu vakari, lai noskatītos visas 6 filmas. Kopējais filmu garums aizņem pusi dienas jeb 12 h, tāpēc mēs izlēmām tās skatīties pa daļām, katru nedēļu vienu vai divas. Tad nu sāga var sākties. Sākumā jau meitenes smīkņāja par filmām, taču laika gaitā viņām arī iepatikās varoņi, un beigās, kad Lūks uzzināja, ka Vaiders ir viņa tēvs, tad drāma bija pārņēmusi pilnībā visu prātus Beidzot tas izdevās, daudzi nu varēs atgriezties savās valstīt un teikt: „Ne sūda neiemācījos tai Norvēģijā, bet toties noskatījos Star wars!” Lūk, tas ir labs darbs.

Pēdējā nedēļā kristieši sarosījušies kā lapsenes, pirms viņām kāds sadedzina pūzni. Bet es laikam saprotu, kāpēc tas tā. Redziet pagāšnedēļ bija milzīgas lietus gāzes. Apmēram tik spēcīgas, cik spēcīgas bija nepieciešamas, lai es noslīcinātu savu iepriekšējo telefonu. Tad nu noteikti visi kristieši gāja mežos un cirta kokus šķirstam. Galu galā, pasaule jau grēko ļoti pēdējos gados. (kaut vai paskatieties uz Lady Gaga) Nu man jau arī bonuss, viņi mazliet labāk sākuši spēlēt florbolu, jo aktīvāki palikuši, kā arī moš, ja tiešām sāksies plūdi, varbūt kāds paķers mani iekš sava šķirsta.

1.       Aprīlis

Esmu dabūjis jau dažu labu draugu tepat iekš Norvēģijas, un šajā nedēļas nogalē viņi man prasīja, lai izpalīdzu. Lielai daļai norvēģu ir savas lauku saimniecības, un mani uzaicināja ciemos kā palīgu. Nu ko, sākumā gan šaubījos, bet kad man piedāvāja bezmaksas pusdienas, tad biju pavisam drošs, ka jāpiedalās šai pasākumā.

30 minūšu braucienā no Kristiansandas atradās ferma. Tur bija viss, kā pienākās. Daudz bekona(cūkas), steiki+saldējums(govis) Stilbiņi(vistas). Nu, lūk, izbadējušies studenti iemācās ar savām acīm saskatīt galaproduktus.

Mani interesēja, kas tieši man būs jādara. Norvēģi teica vienkārši, ka būs tikai jāpiepalīdz sakopt apkārtni. Es jau gatavojos pie darbiem ar lieliem traktoriem un modernu tehniku, taču zemnieks man vienkārši iedeva šķiltavas, parādīja uz zāli un teica: „Ej dedzini kūlu, tik skaties, ka uguns nenāk mājai virsū.” Saimnieks pateica un atstāja mūs divatā ar Oli.

Šāds teksts man bija šoks, jo uzskatīju, ka kūla ir COOL tikai Latvijā! Izrādās, ka nē. Tad nu mani pārņēma īsts svilinātāja prieks. Gluži kā bērnībā! YĒY!! Tad nu svilinājām lauku, līdz vējš, maita, pārmainījās, un uguns sāka iet uz māju pusi. Sākumā gan mēs ar draugu centāmies to apdzēst, taču vējš bija pārāk spēcīgs, un uguns ātrā tempā tuvojās mājām.

Ar Norvēģu draugu saskatījāmies un nolēmām, ka labāk laisties lapās. Galu galā, viņiem taču apdrošināšana. Tā nu mēs ātri ielēcām viņa mašīnā un devāmies uz pilsētu. Sākumā uzskatījām, ka saimnieks būs dusmīgs par nodarījumu, taču jutāmies šokēti ka viņš priecīgi zvanīja un teica, cik lielu naudu dabūs no apdrošinātājiem.

Tad nu arī mums bailes pazuda, lai gan bez pusdienām, bet vienu nākas atzīt. Kūla are COOL! Priecīgu 1. Aprīli. 

31. marts

Dzīve Kristiansandā joprojām nepaliek garlaicīga. Nemūžam nenoticēsiet, ko es šodien pusi dienas darīju. Es piedalījos filmas uzņemšanā. Viena norvēģu meitene mums, apmaiņas studentiem, piedāvāja piedalīties kā aktieriem viņu veidotajā īsfilmā.

Es biju vienīgais, kurš pieteicās. Kad par šo notikumu pastāstīju draugiem, viens no viņiem man teica, ka tā noteikti izrādīsies, ka beigās ir porno filma. Bet tas mani nebiedēja, jo vai tad tā nav interesanta pieredze nokļūt Norvēģijā un filmēties porno.

No rīta bija sarunāts satikt koordinatori, meiteni. Tad nu es sapazinos ar cilvēkiem un dabūju savu tērpu. Tas bija uzvalks + saulesbrilles. Brīdī, kad mēs 3x džeki pārģērbāmies šaurā tualetē kafūzī, man likās, ka tas toč būs porn, bet beigās tomēr nebija vis.

Kad bijām gatavi, mēs devāmies uz ielas, lai sāktu filmēšanas darbus. Mans un viena Norvēģu milža darbs bija būt par aēntiem. Mums vajadzēja skriet pakaļ vienam čalim, kurš skrēja pa ielu un bļāva. Sākumā viņu piespiest pie sienas, taču beigās, kad piebrauca mašīna, mums viņu vajadzēja nolaupīt.

Domāju, ka mums sanāca ļoti labi un ticami, jo cilvēki, kuri bija neuzmanīgi un gāja garām patiešām domāja, ka mēs kādu te nolaupām un aizvedam lai mazos gabaliņos sagrieztu iesviestu upē. Kopā filmēšanas process notika 3,5 h un par spīti tam, ka pārsalu līdz nāvei, es ļoti labi pavadīju laiku, kā arī dabūju pāris jaunu draugu.

28. marts

Nedēļas nogalē, būdams liels hokeja fans, izdomāju, ka vsarētu noskatīties Dinamo īpašos paraugdemonstrējumus. Nu to pārraidi, kur viņi tizlojās faniem pa godu. Par pārraidi neko, interesanti, taču kas bija vēl interesantāk, reklāmas. Es nebiju Latvijas reklāmas redzējis tik ilgi, ka tagad man katra ir kā jauna. Tas ir apbrīnojami. Es redzēju reklāmu, kur meitene izkusa no lētā Aldara Pilzenes alus. Nebiju domājis, ka tas alus ir tik slikts veselībai, ka cilvēki pat sāk kust.

Taču tas ir apbrīnojami, ka reklāmas tomēr mainās, dzīvojot Latvijā visu laiku uzskatīju, ka ja viena reklāma tiek translēta, tad uz 10 gadiem. Gluži kā „Hamelionu rotaļas”.

Vēl viens notikums bija tāds, ka es vienai norvēģu meitenei rādīju zilās govis no Latvijas, un teicu, ka pie mums ir tādas. Tad nu viņa apskatījās video un uzreiz sāka searchot youtube, lai parādītu, kādi dzīvnieki ir norvēģiem. Tad nu noskatieties video: http://www.youtube.com/watch?v=we9_CdNPuJg Vēlāk gan meklējot YouTube atklājās, ka tādas kazas nav nekas īpašs, un ka arī viņas var dot rūgtu pienu, taču pirmajā brīdī šķita iespaidīgi.

26. marts

Man sanāca šaize visu pagājušo nedēļu, jo pamanījos palikt slims. Saķēru lielas iesnas un sāpošu kaklu. Par kaklu, tas štrunts, aptin tikai šalli tam apkārt un tad var staigāt tālāk, taču iesnas uztaisīja pamatīgas problēmas, jo man nebija nekādu salvetīšu. Sākumā domāju, ka veikalā varēšu nopirkt, bet cenas mani neiepriecināja. Izrādās, ka salvetīšu cena bija ap 1 LVL. Varbūt es biju nepareizajā veikalā, bet tas bija par traku. Tad nu iepirku ļoti daudz tualetes papīra un iznīcināju pa rullim divās dienās.

Nejaušs pārsteigums mani uzmeklēja skolā. Kamēr rakstīju mājasdarbu, es netīšām izdzirdēju Latviešu balsis. Izrādās, ka skolotāju delegācija no Vidzemes bija ieradušies pieredzes braucienā. Es brīdi viņus vēroju un klausījos, līdz izlēmu izspēlēt mazu joku. Un pēkšņi sāku runāt Latviski. Es nespēju nemaz aprakstīt viņu sejas, kad viņi izdzirdēja Latviešu balsis. Tā kā grupa sastāvēja no skolotājiem, izmantošu viņu auditorijai saprotamu salīdzinājumu. Kad viņi izdzirdēja manu balsi, viņu sejas izteiksme bija tāda, it kā viņi ieraudzītu Raini pieceļamies no kapa.

Tad nu mazliet parunājāmies, pastāstīju par sevi, par studijām, un reklamēju Latviju sakot, ka mūsu zemē labāka dzīve, un piekodinot, lai viņi nemaz nedomā braukt lasīt sēnes uz ārzemēm. 

24. marts

Nu ko esam kārtējo reizi noprezentējuši mūsu mīļo tēvzemi. Šoreiz tas bija „Internacionālajā klubā”. Katrai valstij vienu reizi ir sevi jāprezentē. Šoreiz bija Vācijas, Latvijas, Ungārijas, Anglijas, Meksikas un Dānijas kārta. Varbūt būšu mazliet uzpūtīgs, bet droši teikšu, ka mūsu prezentācija bija vislabākā. Tagad kāpēc. Pirmkārt, tāpēc, ka pārējās valstis drausmīgi aizrāvās ar kulinārijas receptēm, proti, nacionālajiem ēdieniem, kā arī ar dažādām lietām, kas negatīvi ietekmējušas viņu vēstures. Piemēram, dāņi parādīja īstu slaktiņa video, kur ebreji cīnījās par savām tiesībām, savukārt Angļi rādīja visādas preteklības, ko viņi ēd un dzer, un smējās par sevi. Mūsu prezentācija tāda nebija.

Tātad, ko mēs parādījām. Sākām ar datiem par savu valsti, proti, iedzīvotāju skaitu, teritoriju un citām lietām. Pēcāk sekoja skaistākie valsts objekti, jeb vietas (Sigulda, Ventspils, Rundāle...) Kad tas tika pateikts, mēs ķērāmies klāt pie tradīcijām. Iepazīstinājām visus ar Dziesmu svētkiem un deju svētkiem. Rādījām video, cik tas ir iespaidīgi.

Nākošā daļa bija pirts daļa, kuras laikā es novilku savas bikses un apģērbu dvieli ap gurniem, jo mūsu plāns bija parādīt īstu pēršanu. Es sagatavoju lāvu (skatiet bildēs), kamēr Ieva stāstīja par visām šausmu lietām, kuras notiek pirts laikā. Pēc stāstītā, viņa aicināja kādu brīvprātīgo, bet visi bija tā pārbijušies no mums, ka neviens nepieteicās. Tad nu mēs izvēlējāmies 1 čali, kurš dikti sabēdājies nāca pretim liktenim un man ar sakaltušu žagaru saišķi rokās. Pirts slota sastāvēja no veciem zariem, priežu skujām un sazin kā vēl. NU nekas svaigs.

Kad viņš jau bija gatavs ciest, mēs sākām saukt: „Sandija!” Tas bija scenārijā, jo mūsu vienīgā blondīne ietinusies dvielī tieši tagad parādījās, lai visus pārsteigtu. Pārsteigums un ovācijas bija satriecošas. Tad nu mēs veicām visus rituālus, lai kārtīgi nopērtu sandiju. Es visu ierādīju un apmācīju Mačeku, kurš gan bija uztraucies, jo sist sievieti ar zariem, tas laikam pieņemams tikai Latviešu kultūrā.

Pēc aizraujošās pirts daļas, mēs sākām skaidrot par Jāņu tradīcijām un to nozīmi. Par to laiku paspēju atkal uzvilkt kājās bikses, lai pastāstītu par Cūkmenu, mūsu supervaroni, kurš pārsit gan Betmenu, gan Kaķsievieti.

Vēlāk pastāstījām arī par Go Blond pasākumu, un nobeigumā atkal nāca mana daļa par sportu, kuras laikā iepazīstināju viņus ar brāļiem Šiciem (angliski gan izklausās brother shits) un Hokeja tradīcijām. Savu prezentāciju nobeidzām ar kārtīgu trokšņa taisīšanu, kad sadalījām zāli 3 grupās, un likām kliegt uz skaļumu tekstu: „Sarauj, sarauj, sarauj, sarauj, ēē-ēē-ēē, Latvija!” Balvās bija gardās „Laimas” karameles. Nu, ja pēc šādām emocijām mūsu hokeja izlase šogad netiks ceturtdaļfinālā, tad es nezinu!

Links uz prezentāciju!

21. Marts

Beidzot esmu nokļuvis atpakaļ mājās, nu tā jau esmu iesaucis Kristiansandu. Skola atsākas, un šoreiz ar milzum daudz parādiem un nenokārtotiem darbiem. Jau nākošajā dienā, joprojām jūtoties kā vilcienā es dodos satikt meitenes no Norvēģijas un Vācijas, lai mēs kopā sāktu taisīt prezentāciju par gejiem. Diemžēl gejus atrast mums neizdodas, lai gan statistika saka, ka 12% norvēģu ir homoseksuāli noskaņoti. Tad nu mēs vienkārši skolas gaitenī aptaujājām visus pēc kārtas un mainījām segmentu uz PartyPeople. Un nu tikko noprezentējām, tāpēc tagad varu lekcijas laikā čilot un raxtīt visādas muļķības.

Vēl iemanījos iekļūt ballītē, un svinējām vācu meitenei dzimšanas dienu. Tas bija traks party. Es, muļķis, dzērumā apsolīju viņai uzrakstīt dzejoli, tāpēc 7dienas rītu nodarbojos ar rīmju meklēšanu angļu valodā. Sanāca tīri tā neko, bet ceru, ka nedabūš pļauku no viņas par dzejoli!

Nu jā, tad es izdarīju varoņdarbu, jo atgādāju Amerikānu meiteni līdz mājām. Tas bija jautri, jo man nācās piestāt gan pie centrālās bankas, kuras stāvlaukumu viņa izmantoja par tualeti, gan dzirdēt aizraujošo stāstu, kā viņa zaudēja savu nevainību Kukurūzas laukā!

Bet vispār forši un labi, ka viņa neatceras, bet nu atvainojās jau ļoti par man sagādātajām problēmām.

8. marts

Nu ko izrādās, ka atkal jau nevarēšu dzīvot viens, jo man ir jauns istabas biedrs. Viņa vārds ir Martins un viņš ir no Čehijas. Patiesībā tīri sakarīgs džeks, mēs varam normāli visu sadarīt, sarunāt. Viņš pat runā angliski. Vienīgais žēl, jo vairāk nevarēšu visu dienu klausīties vienu dziesmu, vai gulēt ar atvērtām durvīm uz gaiteni. Bet citādāk ir OK. Vienīgais, par ko es viņu pārliecināju jau tagad bija tas, ka 30. Aprīlī mēs draugi nebūsim, jo todien ir hokeja spēle (Latvija – Čehija)

Turpmāko nedēļu jaunu ierakstu blogā nebūs, jo jau šonakt 2:15 izbraucu uz Lofotu salām. Pēc tam pievienošu aprakstu. Nu, lūk, sakarā ar ceļojumu, es šodien taisu lielo somu krāmēšanas akciju. Esmu salicis pa pilno siltu drēbju., apavus un visu ko nepieciešamu. Vienīgais, kas nebija pārāk gudri izdarīts, bija zābaku līmēšana virs izlietnes, jo tagad man mazliet aizlipusi izlietne ar superlīmi, bet nu es braucu projām, lai mans jaunais istabasbiedrs tiek ar to problēmu galā.

Oslo trip

Ja kāds seko līdzi pasaules sporta notikumiem, tad noteikti ir ievērojis, ka šogad pasaules čempionāts slēpošanā norisinās Oslo. Tad nu man, un bariņam draugu ienāca prātā doma, ka mēs nedrīkstam palaist garām šo notikumu. Iepirkām biļetes uz sieviešu 4x5km slēpošanas stafeti. Biļešu cena apmēram 25 LVL. Padārgi, bet likās, ka būs tā vērts, galu galā tas ir pasaules čempionāts, tam būtu jābūt labi organizētam.

Sazin cikos nakts vidū sakrāmētām somām izbraucām uz Oslo. Turpceļš ļoti ātri paskrēja, jo mēs atlūzām un kārtīgi nogulējām 5 stundas, kas jābrauc, lai nokļūtu līdz galvaspilsētai. Nolikām mantas hotelī, kuru pa lēto (18 LVL vienam) bijām izīrējuši uz vienu nakti, un tad devāmies uz čempionāta norises vietu. Metro, protams, pārblīvēts, bet to var paciest.

Tad nu mēs nokļuvām čempionāta norises vietā. Aizgājām uz mūsu sektoru, bet tur milzīgs haoss. Šausmīgi daudz cilvēku, vietu vispār nav kur palikt, lai redzētu. Neviena ekrāna, kur redzēt notikumus, kas norisinās trasē. Nav neviena komentētāja, kurš pastāstītu, kas notiek. Pirmo reizi biju redzējis tik šausmīgi organizētu sporta pasākumu. Latvijā pat pagasta sporta spēlēm ir kāds, kurš var pakomentēt, taču te nekā, ej un zīlē, kuram pirmā, kuram 2. Vieta, jo visām sievietēm tie tērpi vienādi, tikai kaut kur uz kājas mazs karodziņš uzšūts, kuru pat bildēs nevaru atrast. Nu, bet no čempionāta „ļoti daudz” redzēju. Apmēram 30 metrus katru apli, kad viņas slēpoja. Tas arī viss, ka Norvēģiem zelta medaļas, to uzzināju tikai vakarā pilsētā, kad bijām centrālajā laukumā uz apbalvošanu.

Bet bija arī daudz citu lietu, ko sadarīju Oslo. No sākuma jau es paturēju ceptu briedi aiz kājas. Tas bija ļoti jocīgi, jo viņš izskatījās pēc sporta suņa, tāpēc nevaru apgalvot droši, ka tā nebija Lesija.

Vēl es pagaršoju ne tikai ziemeļbriežu gaļu, bet arī ziemeļbriežu sirdi. Piedodiet bērni, bet Rūdolfs nākošajos Z-svētkos nenesīs vairāk salaveci. Taču tā sirds bija ar ļoti pretīgu garšu. Sen nebiju ko tik riebīgu ēdis.

Tā, vēl mēs bijām Vīgelanda parkā. Tas bija tīri iespaidīgs. Šis parks ir pilns ar cilvēku skulptūrām, kas parāda visu mūsu dzīves ciklu, jeb mūžu no dzimšanas līdz nāvei. Vai vienkārši runājot parks, pilns ar pliku cilvēku skulptūrām un Lielu dildo visam pa vidu. Izdomājiet paši, kas jums tuvāks.

Citādāk nekas ārkārtīgs nenotika, nu jā, vienīgi tas, ka es nospēru viesnīcā dvieli, un mēs ar amerikānieti kopīgi pievācām CocaCola plediņus no vienas kafejnīcas. Tīri labs ieguvums, jo galu galā mēs viņiem jau tik daudz naudas esam atdevuši ar VAT jeb PVN nodokli, ka laiks kaut ko dabūt atpakaļ.

Kārtīgi studenti būdami sabiedrisko transportu mēs izbraukājām pa zaķi, bet šeit sodi ir nopietnāki nekā Latvijā. Tie ir 90 LVL Taču arī biļete vienam braucienam ir pamatīgāka nekā Latvijā. Biļetes cena ir apmēram 2,5 LVL Tā kā mana stratēģija bija ātri skriet, ja kontrole iekāptu.

1.Marts

Vakardienas pokera vakars bija iemesls nepatīkamam gala iznākumam. Tātad, sākšu no sākuma. Mēs jau esam ieraduši spēlēt pokeru pirmdienās, taču tā kā šonedēļ nav vispār nekādu lekciju, tad mēs nolēmām pievienoties ballītei, kas notika tepat mūsu kojās. Izrādījās, ka poļiem bija ļoti daudz alkohola un viņi visus baigi cienāja. Patiesībā bija ļoti forši, beigās atgriezāmies pie pamatskolas laiku spēles, kas saucās pudeles griešana. Sen nebiju šo spēlējis un bučojies randomā ar meitenēm. Gāja tīri jautri, nevar sūdzēties. Taču problēmas sākās tajā, ka mēs notusējām līdz 4:30 no rīta, un kā jau pēc tādām ballītēm pieņemts, es biju plānojis gulēt līdz 12:00.

Taču jau 10:00 manu saldo miegu iztraucēja smagi klauvējieni pie durvīm. Nepamodies, ar frizūru, kura izskatījās kā pēc sprādziena makaronu fabrikā un vienās apakšbiksēs un t-kreklā es devos atvērt durvis, un nolamāt to, kurš tik agri atnācis. Biju rēķinājies, ka tas ir kāds students.

Taču, kad pavēru durvis, mani pārņēma šoks, jo nācēja bija pusmūža sieviete ar spaini rokā. Es pirmajā brīdī paskatījos uz sevi, pēc tam uz izlietni, kura izskatījās tā it kā pa nakti manā istabiņā būtu ielauzušies troļļi, un sasvieduši milzīgu kalnu netīriem traukiem. Sieviete jocīgi uz mani paskatījās, un teica, ka ir no SiA (kantoris, kurš apsaimnieko mūsu kojas) Tai brīdī es jau biju gatavs lasīt somas un iet dzīvot zem tilta, taču viņa teica, ka ir tikai atnākusi, lai pārbaudītu spānietes istabu. Nu ko darīt, es vienkārši ielaidu viņu iekšā, un vēl savā stulbumā piedāvāju tēju, kura gan laikam vairāk bija vajadzīga man, lai pamostos nevis pieklājīgajai sievietei, kura jutās neērti manis dēļ.

Par laimi viss ātri beidzās un spāniete nebija savus toksīnus pārāk palaidusi istabā. Tad nu paliku atkal viens, bet ceru, ka vairāk neviens mani šitā netraucēs.

Rīt dodamies uz Oslo, uz pasaules čempionātu slēpošanā, šodien cepu siermaizītes, lai ir kāda zakuska, ko paķert līdzi. Kad atgriezīšos, pastāstīšu sīkāk.

28.Februāris

Izrādās, ka pat mazā koju istabiņā dzīve nav garlaicīga, jo ik pa laikam nākas atklāt ko pavisam jaunu. Tātad, man ir divi jaunatklājumi, par kuriem nezināju dzīvojot 2 mēnešus vienā istabiņā. 1. Izrādās, ka man pie plīts ir ieslēdzama gaismiņa. To netīšām atklāju, kad nāca dūmi no katliņa lielos mutuļos. Es gribēju ieslēgt tvaiku nosūcējus, bet tā vietā varēju tikai apskatīt savus piedegušos makaronus spilgtākā gaismā.

Tad vēl izrādās, ka tualetē ir tāda opcija, kā apsildāmā grīda. Tas gan ir forši un patīkami, bet īsti nezinu, kāpēc tāda iebūvēta, jo tagad vannas istabā ir siltāk nekā guļamistabā...brr....moš jāiet gulēt uz turieni, lai gan nav pārāk auksts, dažreiz ir pavēsi.

Arī bartera darījumi iet no rokas, jo man vajadzīgs guļammaiss, tāpēc ieliku sludinājumu, ka aizņemšos guļammaisu, bet pretī došu 400g Toblerone šokolādes. Darījums izdevās, tāpēc šovakar ceru tikt pie guļammaisa, lai varētu drīzumā doties nelielā ekspedīcijā aiz polārā loka. 

25. Februāris

Šonedēļ tāda tematiskā bloga ierakstu ķēde, jo arī šodien galvenā tēma būs pārtika. Tātad, mums te norisinājās tādas oficiālākas pusdienas, kuru nosaukums bija Padlock dinner. Pusdienu mērķis bija tāds, ka no katras valsts studenti gatavo savus nacionālos ēdienus.

Tad nu mēs sadalījāmies divās daļās, kur divām meitenēm bija uzdevums pagatavot sklandraušus un žagariņus, ko viņas arī veiksmīgi izdarīja. Gardumi bija no tiesas garšīgi! Savukārt mans, O, un L uzdevums bija sacept pīrāgus un auzu pārslu cepumus. Tad nu devāmies uz veikalu un sapirkām produktus. 20 LVL lai izceptu pīrāgus un cepumus WooHoo! Bet nu tas tiešā bija piedzīvojums, jo nekad agrāk nebiju cepis pīrāgus, bet par laimi L mums ir lielā pro kulinārijas jomā. Tad nu visu dienu vergojām pie plīts...manis ceptie pīrādziņi izskatījās briesmīgi pēc paskata. Mazi un kroplīgi, tāpēc tie neizturēja komisiju un netika pielaisti vakara pasākumam.

Nu ko, tā bija kārtējā reize, kad izdevās kaut ko pagatavot bez ugunsdzēsības trauksmes izcelšanas, un tas vien ir pozitīvi, jo tie malači, kas kaut ko piededzinājuši paši pēc tam arī ir maksājuši 50 LVL lielu sodu par to.

Vakara pasākums bija brutāls, jo bija desmitiem dažādu ēdienu. Sākot no zupām, beidzot ar karbonādēm un visdažādākajiem saldajiem ēdieniem. Tas bija brutāls skats, kad desmitiem studentu, kuri 2 mēnešus jau badojas Norvēģijā pielaida pie šīs pārtikas...viss pazuda milzīgos ātrumos.

Es pats piekrāmēju kopā 5x plastmasas šķīvjus ar paiku, (protams, to nedarīju uzreiz, bet pa reizei) un Ungāru zupu plastmasas glāzītē. Vakarā gan bija grūti uzkāpt uz otrā stāva gultu, plus, vēl rādījās murgi, bet tas bija tā vērts. Vienīgi meksikāņu mērce nebija tā vērta. Viņi, nelieši, man teica, ka nav nemaz asa....

23. Februāris

Nu tad beidzot man arī skolai kaut kas bija jāpadara. Tā bija prezentācija par vietām, ko apmeklēt gejiem Berlīnē. Nezinu, kāpēc mēs izvēlējāmies virzīt gejus un pētīt viņu segmentu, bet nu, cerams, ka izdosies. Vismaz prezentācija bija tīri tā neko. Vienīgi es mazliet izcēlos, jo izrādās, ka biju vienīgais, kurš pamanījās uz prezentāciju uzvilkt šlipsi un tīru kreklu. Kā izrādās, norvēģiem tas nav pārāk svarīgi. Tāpēc arī pamanījos izcelties.

Bet kopdzīve ar spānieti viss nevedās tik labi. Tu šauj mani nost, varbūt man ir paranoja, bet man joprojām liekas, ka desas ledusskapī man ir mazāk. Es tagad īpaši uzmanu viņu un nomērīju cik liels gabals man ir atlicis. Man ir precīzi 7,4 cm desas, un ja rīt būs mazāk tad kādam būs milzīgas nepatikšanas.

Vispār ēdiens Norvēģijā ir letāli svarīgs. To pierādīja mans un Janas no Vācijas nesenais piedzīvojums. Pēc lekcijas mēs kopā devāmies uz māju pusi, bet izejot skolā gaitenī, pavērās kas negaidīts, izrādījās, ka todien ir kāda konference un tās dalībnieki (pārsvarā cienījama vecuma cilvēki) tagad nodarbojās ar banketa rīkošanu. Un tur, protams, ka bija ēdiens. Mums abiem pietika ar vienu acu skatienu, lai viss būtu skaidrs. Mums tas ir jādara. Tad nu mēs tuvojāmies ēdienam un iejukām pūlī. Par nelaimi, tur visiem bija šiltītes ar viņu vārdiem, tāpēc mēs atšķīrāmies, taču pavisam drīz bijām jau pie sviestmaižu šķīvja, katrs lielā ātrumā pagrābām pa maizītei (maizes izmērs ir Narvesen hotdoga lielumā) un ļoti ātri gājām projām. Mūsu plāns izdevās nevainojami, un mēs sevi atalgojām turpat skolā ātri apēdot mūsu nospertās maizītes. Mēs pat saņēmām drosmi, lai vēlreiz aizietu uz banketa zonu un paņemtu vēl ēdienu. Par nelaimi bija palikusi tikai viena, pēdējā maize, kuru mēs arī ātri savācām, paslēpām un vēlāk notiesājām. Tas bija neaizmirstams notikums. Nekad nebiju zadzis ēdienu skolā!

21. Februāris

Sveiciens visiem BlackJack dienā. Vismaz tā vajadzētu saukt 21. datumu. Patiesībā šobrīd jaunumi nenāk tikd audz kā agrāk, taču ir pa kādam notikumam, kuru apstāstīšu. Pirmkārt, mums beidzot izdodas citu valstu studentus pārkulturizēt uz latviešu paražām. Kristiansandā populāra ir palikusi spēle „Duraks”. Mēs iemācījām pāris studentiem spēlēt šo spēli, un izrādās, ka viņi bija stāvā sajūsmā, un viņiem ļoti iepatikās. Tad nu šī šobrīd ir samērā populāra spēle, un ceram, ka tā panesīsies arī vairāk. Moš jāsāk domāt par patenta iegādi. Lūk kā rodas Latvijas exporta preces.

Vēl mazliet par kāršu spēlēm, jo tās te populāras. „L” Vienu vakaru spēles laikā izveidoja veiksmīgu frāzi, kas skan šādi: „fucky lucky” Tas pamazām sāk folklorizēties, un mēs tā sakām visos brīžos, kad kaut kā nenoveicās. Ļoti lipīga frāze!

Nu lūk, vēl tikai mazliet par vēl vienu filmu, kura ražota Norvēģijā. Vilma saucās: „Dod snø” (dead snow) http://www.youtube.com/watch?v=ZJkd5X2aG34 To mums rādīja norvēģu studenti pašu rīkotā kino vakarā! Filma bija baismīga šausmene, kur nebija neviena šausmīga momenta, bet totāls sviests, taču man patika, jo tur bija ēdiens par brīvu, un Norvēģijā bezmaksas pārtikas dēļ var paciest daudz ko. 

18. Februāris

Jau ilgs laiks pavadīts dzīvojot Norvēģijā. Paralēli mācos arī vietējo valodu, bet esmu sapratis, ka no kursiem īpaši lielas jēgas nav, jo tas ir tikai periodiski un ļoti reti. Tāpēc es palūdzu vienai norvēģu meitenei, lai palīdz man pamācīties valodu. Un izrādās, ka ar manu šarmu bija pietiekoši, lai viņa piekristu. Nu lūk! Tad nu mēs sākām mācīties, un beidzot es arī kaut ko lietderīgu iemācījos. Padalīšos arī ar bloga lasītājiem:

Drittsekk        -    Bastard

Dumming      -      Stupid

Dust               -      Stupid

Hore             -       Whore

Rumpe trine   -  ass face

Man personiski vislabāk patīk pēdējais, godīgi sakot, esmu jau izmēģinājis, neviens tāpat nesaprot, ko tas nozīmē Tātad, ja kāds Norvēģis kādreiz jums dzīvē uz ielas pasaka kādu no šiem vārdiem, tad Jūs zināsiet, ko darīt!

Es nezinu kāpēc, bet vakar pajuka Florbola treniņš, vai nu es galīgi sajaucu laikus, vai vienkārši norvēģi kārtējo reizi man kaut ko nepateica, bet izrādās, ka pa visu zāli biju vienīgais cilvēks, kurš mētāja basketbola bumbu. Bet es nezinu, vai tas ir liktenis vai kas, bet zālē pēkšņi ienāca viens vecs norvēģu džonka vārdā Dens(vai kaut kā tā) Viņš nodarbojas ar jogu un pusgadu dzīvo Norvēģijā, bet otru pusi Brazīlijā. Tad mēs pusstundu angliski nobazarējām par dzīvi un vērtībām. Tā bija viena no interesantākajām sarunām, kādā bija nācies iesaistīties, daudz ko varēja apdomāt par dzīvi un vērtībām. P.S. Viņš teica, ka Latvijas ēdiens salīdzinājumā ar Norvēģijas pārtikuir labākā kvalitātē. Protams, ja nepērk Poļu roltonus un citus lētos draņķus.

16. Februāris

Šodien ārā ir šausmīgs blizzards (sniegputenis) ārā. Vispār nevar redzēt tālāk par pāris metriem, tā kā pat cilvēki bez brillēm redz tikpat švaki kā es! No rīta, protams, ka nepaskatījos pa logu un iztesos ārā bez cepures. Tā kā bija slinkums iet atpakaļ, es vienkārši gāju uz skolu. Man likās, ka man labā auss nokritīs, jo bija šausmīgs aukstums un vējš. Tāds mums te blizzards visu dienu. No skolas atpakaļ gan bija labāk nākt, jo atcerējos, ka man džemperim ir kapucis, tāpēc esmu apsaldējis tikai vienu smadzeņu puslodi. Ceru, ka tā bija atbildīga par jūtām un emocijām, jo tās tāpat nav vajadzīgas.

Taču neskatoties uz smadzeņu disfunkcionalitāti un laika apstākļiem, ceļojumu uz Dāniju negribējās atcelt. Viens džeks pat teica, ka viņš grib zināt, kā tas ir atrasties uz Titānika, tāpēc viņš noteikti brauks. Taču šūpošanās nebija tik traka, vismaz man nepalika nelabi, taču bija cilvēki, kas sēdēja ar maisiņiem. Šī ir fantastiska iespēja studentiem pavizināties ar prāmi, jo mūsu biļetes cena bija 0 Kronas, respektīvi, par brīvu. Tikai tas mazliet stulbi, jo mēs tikai apstājāmies Dānijā, paņēmām jaunas biļetes un devāmies atpakaļ. Taču nu es varu tteikt, ka esmu bijis Dānijā...mani iespaidi...tur ir ļoti daudz smago mašīnu, nakts, un daudz piedzērušos cilvēku!

Ceļojuma ilgums kopā bija 8h turp un atpakaļ. Mēs varējām kārtīgi izpļāpāties ar citiem Erasmus studentiem, spēlēt kārtis un šopingot. Protams, ka galvenais mērķis bija šopingošana, jo uz kuģiem ir TaxFree zona, kur nav jāmaksā nodokļi, tāpēc viss par lēto(vienalga dārgāk nekā LV)

Bet nu tagad varu priecīgi skatīties uz saviem pirkumiem un atzīt, ka man ir apmēram pusotrs kilograms Tobleron šokolādes, litrs Vodkas un vēl citādāks alkohols, kā arī gandrīz kg salami desas. Visnotaļ interesants un veiksmīgs brauciens!

14. Februāris

Pirmā nedēļa ar Spāņu bloka biedreni izturēta, bet nezinu, kā būs tālāk, jo vakar viņa man rādīja milzīgu zaļu 1,5 l pudeli ar ķīmiju, kura it kā paredzēta tualetes tīrīšanai. Par nelaimi viņa arī izmēģināja šo bīstamo ķīmisko vielu sajaukumu. Šorīt bija ļoti nepatīkams rīts un došanās uz dušu, jo visa mazā kabīnīte smirdēja pēc prusaku indes. Es tiešām nezinu, kas tā par ķīmiju, bet izskatās, ka mana dušas telpa pārvēršas par mazu Černobiļu. Ceru, ka spēšu to izdzīvot, un man neizkritīs visas spalvas no padusēm. Tiešām nesaprotu, kāpēc kas tāds jādara, viss bija tīrs tāpatās.

Mazliet smieklu devas dzīvē ienesa jaunākā norvēģu šausmene: „The troll hunter” http://www.youtube.com/watch?v=TLEo7H9tqSM Tas tiešām ir apbrīnojami, skatīties šādas filmas...es nekad vēl nebiju tik ļoti smējis kādas šausmu filmas laikā.

Savukārt rīt lieli plāni, tā kā tagad ārā vētras beidzot un ziema plosās, nolēmu, ka būtu laba doma aizbraukt ar prāmi uz Dāniju un mazliet sajust šūpošanos pa viļņiem. Tad nu rīt uz prāmja un aidā. Vēlāk pastāstīšu, kā gāja.

12. februāris

Šī bija viena no visnogurdinošākajam dienām ever. Man vajadzēja nopirkt kedas, lai varētu veiklāk spēlēt florbolu un ātrāk paskriet, kā arī justies ērtāk. Tieši tāpēc, neko ļaunu nenojauzdams, es piekritu 3x meitenēm braukt uz lielveikalu pilsētiņu. Tobrīd es vēl nezināju, ka parakstu līgumu ar sātaniem. Viss gāja ļoti labi. Mani izmeta pie sporta preču veikala, bet meitenes pašas novietoja mašīnu pie cita veikala. Es, protams, ātri izvērtēju alternatīvas, salīdzināju dizainu un cenas, un iegādājos ērtas Adidas kedas par salīdzinoši draudzīgu cenu, un devos pie meitenēm. Viss process man prasīja 20 minūtes. Pārējās 4,5 stundas pagāja šausminoties par sieviešu iepirkšanās māniju. Un protams, lielums drēbju bija nopirktas 1. Veikalā, kur tās tika ieraudzītas.

Iztērētajā laikā domāju ,ka es labāk skrietu vai rakstītu kādu NewLanda exāmenu, nekā sēžu veikalā uz grīdas un jūku prātā. Secinājums pavisam vienkāršs, es nekad vairāk nepieļaušu šādu kļūdu. Tādu ziņu arī nodevu partnerēm. Tas bija traks piedzīvojums.

10. Februāris

Tātad, man Norvēģijas klimats ir nenormāli apnicis. Katru dienu jāžāvē zābaki un kurpes, jo sanāk brist pa ūdeni, kurš reāli ir līdz potītēm. Nav diez ko forši. Es jau esmu pieradis iet pa ielas braucamo daļu, jo tā ir vienīgā vieta, kur ir daudz maz sauss.

Bet ko tur daudz par laika apstākļiem, nedēļas nogalē atkal biju patusēt pa klubiem. Ziniet, es ieteiktu tusēt ar poļiem, tas vienmēr ir smieklīgi, it īpaši, kad viņi sadzerās. 1x čalis biki paņēma par daudz, un visu vakaru centās pierunāt meitenes, lai iedabūtu viņas gultā...es tā pārsmējos...cepums viņam.

Vēl ir liels pluss, ka dzīvoju kojās, jo tikai kojās pulksten 23:45 tev var pieklauvēt pie durvīm meitene un piedāvāt kūku. Tas bija domāts burtiski, nepārprotiet! Es biju pārsteigts, bet patīkami pārsteigts.

Šodien traģiski izdevumi. Gandrīz 13 000 aizgāja koju īrēšanai. Latviešu naudā tas ir ap 1250 LVL . Tas bija tīri interesanti, jo pirmo reizi tik daudz papīra naudu turēju rokās. Ceru, ka kādreiz tikpat daudz turēšu, tikai latos. Šobrīd atsāku apsvērt pievēršanos ieroču kontrabandai, tā būtu labākā iespēja, kā tik daudz nopelnīt.

8. Februāris

Turpinu savu vienveidīgo dzīvi Norvēģijā. Patiesībā nekas pārāk ievērības cienīgs nenotiek, lai gan ir pāris jaunumi. Pirmais no tiem ir tas, ka man beidzot ir roomijs. Tā bija mega vilšanās, jo mana istabasbiedrene (mēs nedzīvojam 1x istabā, tikai dalām vienu dušu un virtuvīti) ir kāda spāniete. Patiesībā tas ir diezgan nožēlojami, jo viņai ir miljons gadu(apmēram manu vecāku vecumā..nezinu, cik precīzi tas ir), viņas angļu valodas zināšanas ir virtuves tostera līmenī, un viņa visu laiku uzdod glupus jautājumus. Domāju, ka būs tikai viena nopietna izmaiņa sakarā ar šo personu. Es vairs nevarēšu neapģērbies no rīta aiziet uz tualeti. Par laimi, viņa šeit būs tik vien kā 3 nedēļas, vienīgais problēma, ka manas tolerances spējas pret vienu cilvēku pārsvarā ilgst ne vairāk kā 2 nedēļas.

Pokera vakari Norvēģijā attīstās. Nu mēs tos rīkojam TV istabā mūsu kojās, un esam piesaistījuši vairāk cilvēku. Man bija veiksmīgs vakars, ieguvu apmēŗam 20 kronas ~ 2 LVL. Izskatās, ka šī būs tradīcija arī turpmāk. Līdz Jūnijam esam plānojuši atvērt kazino. Tagad tikai vajag vairāk alkohoholu un prostitūtas. Varbūt kāda meitene LV meklē darbu? „Piedāvājam strādāt par auklīti.” Vai tad tā parasti nenotiek cilvēku tirgošana?

5. Februāris

Stulbākais, par ko cilvēki var runāt savā starpā ir laika apstākļi, jo nevienam tie neinteresē, bet cilvēki tos izmanto tikai sarunas saglabāšanai. Tad nu es arī parunāšu mazliet par laika apstākļiem. Tātad, kādi tie šobrīd ir Norvēģijā. Klimats burtiski iespārda, jo viss ir lielos lielumos atkusis. Un tagad ir baigi praktiski, jo ejot pa ielu., tu vari ieslidināties un tā ātrāk nokļūt uz priekšu, vai arī iegāzties peļķē vai ar galvu ceļa stabā.

Šodien noskaidroju faktu, ka sievietes tiešām ir no citas pasaules nekā vīrieši. Kā var patikt iepirkties? Tas ir pilnīgi debils process, jo lai atrast veikalā musli tev jāizstaigā simtiem plauktu, un jāatklāj, ka tas atrodas kādā pavisam neloģiskā vietā. Toties es nopirku pāris citas lietderīgas lietas, proti, es nenožmiedzos un nopirku melleņu zapti. Galu galā, tā šeit Norvēģijā noteikti jāizmēģina. Zapte ir riktīgi labā, ja ēd neuzmanīgi, tad vari izskatīties pēc nēģera (vismaz mēle). Vispār būdams nabags Norvēģijā es esmu uzsācis zapšu fetišu. Jo tas ir traki lēti un garšīgi ēst zapti ar baltmaizi. (jau 3 kg noēdis esu)

Vēl es nopirku produktu, kurš saucās: „Jordbær rabarbera” Tik daudz burtu R nekad neesmu redzējis. Pamēģiniet izrunāt ātri un 3 reizes pēc kārtas. Bet tas ir ģeniāls produkts, jo es varu piepilināt tikai 2 piles ūdens glāzei un man ir gatavs padzēriens, kura garša ir nenosakāma. Un kurš noteikti saīsina manu dzīves ilgumu, bet ar tādu pudeli vajadzētu pietikt 10 litriem ūdens.

Vakar pirmo reizi biju tādā kā norvēģu ballītē, kur mēs bijām tikai divi ārzemnieki. Beidzās ar to, ka mēs palikām divatā un runājāmies par nacismu. Ļoti daudz ko uzzināju par vāciešiem. Paldies TV3 par to, ka rāda Kobru 11, jo pēc tās sērijām bija daudz par ko runāt. Semīrs forever!

3. Februāris.

Šodien Norvēģijas ERASMUS studentus ir pārņēmis grāmatu bums. Kāpēc? Izrādās, ka atšķirība starp Latvijas un Norvēģijas kolām ir tāda, ka šeit lai noliktu exāmenu ir arī jālasa grāmata, kas gan nekad nav bijis jādara Latvijā. Interesanti ir tas, ka šeit bibliotēkās nevar dabūt vajadzīgās grāmatas, tāpēc tās ir jāiegādājas par astronomiskām cenām. (35-70 LVL) Nu ko, protams, ka neviens normāls letiņš neko tādu nepirks, tāpēc mūsu tautieši panesušies uz grāmatu kopēšanu, kas izmaksā tikai ap 15 LVL. Un skats jau nu ir amizants, kā pa kādam studentam nāk mājās no skolas un rokās tur 600 lpp biezu čupu ar papīra lapām. Tas ir diezgan traki, jo grāmatām dead line parasti ir uz nedēļu. Tā kā man nekas tāds nav jādara, es šodien pēdējo reizi paskatījos uz dažiem latviešu draugiem, jo jūtu, ka viņi vairs neiznāks no savām istabām, bet dzīvos tur kopā ar papīra lapām un depresiju. No vienas puses jau žēl...bet no otras puses...so long suckers :P:P Labi, lai veicās.

Bet ir arī labas ziņas. Tās ir vairāk uz valsti vērstas. Uz Latviju. Un precīzāk uz mazajiem Pēterīti un Anniņu, kuri palikuši nesekmīgi matemātikā. Ziniet ko jūs neesiet pilnīgi duraki. Izrādās, ka Norvēģi matemātiku rubī tikpat švaki, ka Pēterītis ar Anniņu. Es redzēju pāris uzdevumus, kuri bija jārēķina augstskolā vienai meitenei un viņa netika galā. C’mon kvadrātsakne un basic logoritmi. Es biju izbrīnīts, līdz, pēc sarunām, izrādījās, ka tas ir tāds Austrumeiropas fenomens, ka mēs esam tendēti uz eksaktajām zinātnēm. Tātad, mums ir daudz labāka matemātika, fizika un kas tur vēl bija.. :) So long live Eastern Europe!!! Mēs vismaz kaut kur viņiem ieliekam. Šitais mani ļoti pacilāja!

1.Februāris

Sākšu mazliet atkal ar izglītojošu aprakstu par Norvēģiju. Kas vēl ir jāzina? Jums jāzina, kas ir troļļi. Lai tas būtu vienkāršāk uztverams dažādu paaudžu lasītājiem, aprakstīšu katram atsevišķi. Tātad, priekš bērniem, kas ir trollis? Iedomājies vecu tanti(attālu radinieci) ar kārpu uz deguna un mūžīgu tieksmi pieminēt vārdus: „Vai, kā tu esi izaudzis?” Un traku māniju uz kniebšanu vaigos. Skolniekiem. Īsi! Matemātikas skolotāja. (manējā gan bija forša, tāpēc es iztēlojos viena cita priekšmeta skolotāju) Vēl vecākiem cilvēkiem. Trollis parasti ir sievasmāte vai vīramāte. Vienīgi maza piebilde. Pat trollis nav tik briesmīgs. Un vecajiem cilvēkiem. Man jau liekas, ka viņi tik daudz troļļus dzīvē redzējuši, ka tādu nepazītu, ja pat trollis paietu viņiem Rīgā garām.

Taču Norvēģijas troļļi ir makten jauki. Viņi gan slēpjas kalnos un dara visvisādas nejaucības, taču neviens tev neiebērs kafijā caurejas zāles(šitais bija uz sievas māti domāts) Vai neieliks nesekmīgu atzīmi!

Es domāju, ka vairākums atceras plakātu, kuru taisījām, lai prezentētu Latviju. Ziniet, tas plakāts mani ienīst. Viņš vismaz reizi dienā nokrīt no manas sienas. Laikam mani Latvija negrib.

Mums pavērusies iespēja vasarā dzīvot laukos Norvēģijā. Strādāt pie kādas ģimenes, un pabaudīt dabu. Plusi ir tādi, ka tev garantētas naktsmājas, pārtika un atrašanās vieta, kā arī virs 400 LVL mēnesī lielu algu, taču mīnusi ir tādi, ka tev var nenoveikties, un visu vasaru pavadīt cūku fermā mazgājot cūkām astes. Vai arī slaucot katru dienu govis. Pagaidām vēl apsveru šo domu. Kā būtu, ja es savā CV pievienotu aprakstu, ka man bail no cūkām?!?!

30. Janvāris

Urā! Var teikt, ka pirmais mēnesis aizvadīts, šis ir noslēdzošais 4. Nedēļas ieraksts. Tātad, darīšu mazliet savādāk un apkopošu šādā veidā.

Nedēļas darījums: šonedēļ samainīju apelsīnu pret gaļu...tas bija kaut kas fantastisks, jo gaļa nebija ēsta ārkārtīgi ilgu laiku, man jau likās, ka pārvērtīšos par zālēdāju/miltēdāju. Bet te nu nāca piedāvājums un protams, ka es to izmantoju.

Nedēļas ēdiens: Lazanja. Es pagatavoju lazanju iedomājieties tikai? Vai nav vareni?! Nju un tagad daļa, kas nav jālasa. Lazanja bija sasaldēta un man atlika tikai uzsildīt. Bet man liekas, ka es kaut ko nolaidu šķērsām, jo pats process aizgāja galīgi gari. Tas man prasīja apmēram 4 stundas un milzīgu badošanos gatavošanas laikā.

Nedēļas sasniegums: Es paprasīju norvēģiski, kur atrodas pasts un es pat sapratu, ko man atbildēja. Tagad esmu lepns pats ar sevi, jo zinu, ko nozīmē hoire un venstre (pa labi un pa kreisi)

Nedēļas jautājums: Kāda kārtība vislabākā, 7dienas baseinam? Sauna/baseins/burbuļvanna vai baseins/burbuļvanna/sauna ? ilgi par to domāju, ja ir kādi varianti, rakstiet uz dr.lv

Tādi lūk mani nedēļas top 4, kuri patiesībā ietver tikai 3 p’dējās dienas, jo neatceros, kādi bija notikumi iepriekš. 

27. janvāris

Joprojām neesmu apradis ar norvēģu skrējējiem. Viņu ir pa pilno. Norvēģi ir ļoti sportiski cilvēki, un viņiem patīk skriet, jebkurā dienas laikā un jebkuros laika apstākļos. Bet man ir latviešu reflekss. Ko Latvieši domā, kad izdzird aiz sevis skrienošus cilvēka soļus? Vidusmēra cilvēks: „Ak..atkal kāds kaut ko nokavējis!” Mazas meitenītes: „Ak nē, reipists!”Feministes, kas dzīvo vienas mājās ar saviem kaķiem: „O Jē, reipists!” Es: „Sasodīts, Urlas uzbrūk!” Nu, lūk, un tas ir neparasti, tāpēc, kad nonāksiet Norvēģijā, tad nesatraucieties par tiem, kas skrien aiz muguras, tas nav bīstami.

Vakar biju uz klubu aizdevies. Gribējās biki atslēgt smadzenes un nomierināt nervus. Biju populārākajā klubā Kristiansandā. Vispār tas bija baigais FAIL, jo tur bija miljons cilvēku, apmēram tik daudz, ka vispār nebija iespējas paspraukties viņiem garām. Tas man galīgi nepatika, jo nācās viņus ielaist savā komforta zonā. Šausmīga burzmēšanās. Visā dzīvē manai pakaļai nebija pieskārušies tik daudz džeki, kā vakar. Labi, ka tas viss burzmas dēļ. (es vismaz tā ceru) Šis klubs bija neizturams, tāpēc mēs devāmies uz vienu citu, kur vispār bija jauka mūzika, diezgan pievilcīgas meitenes(mazāks daudzums tādu, kuras izskatās pēc prostitūtām) un tīri forša atmosfēra. Tikai tur bija arī kas, laikam jau raksturīgs Rietumu valstīm, diezgan atklāti geji. Vispār līdz šim man patika meitenes, taču tagad man viņas patīk vēl vairāk!

Šovakara ierakstu gribu nobeigt ar vienu domugraudu iz vakarnakts. O pieiet pie galerijas skatloga un saka: „Panāc, paskaties uz šo gleznu, tur kaķis jāj uz zirga, bet jūs teicāt, ka es esmu dzērusi.”

26. Janvāris

Tātad, kārtējā nodaļa par jautājumu, kas jums jāzina, kad nokļūstiet Norvēģijā. Tātad, mums bija kārtējā iepazīstināšanas diena, kur mūsu galvas pārbāza ar nekam nevajadzīgu informāciju. Vakar par to parūpējās divi sociālie darbinieki. Viens bija vīrietis, otra sieviete, bet Vārdi bija Helge un Elja, tā kā zīlējiet paši, kurš bija kurš. Tātad, kas jums jāzina. Norvēģi ir top 1 pasaulē sadaļā par vienas nakts sakariem. Taču šī godpilnā nominācija nenāk velti. Psihologi teica, ka jābūt uzmanīgiem, jo katru gadu 24 000 Norvēģi dabū STD. Tātad, tomēr ir tā, ka drīzāk atvedīšu kādu zarazu uz Latviju nekā viņus aplipināšu.

Vēl viens nozīmīgs notikums bija pirmais pokera vakars, kura laikā pamanījos pakāst 10 kronas, un protams, ka ieejot all in ar 2 dūžiem zaudēt kaut kādiem pieciniekiem!

Bet svarīgākais notikums bija šodien, kad bija jāizveido valstu stendi. Būdami īsti patrioti, mēs visu darījām Latviešu stilā, respektīvi, sākām taisīt tikai stundu pirms pasākuma sākšanās. Bet sanāca diezgan veiksmīgi, uzlikām slaidšova prezentāciju ar bildēm un iebarojām viņus ar konfektēm. Galvenie reklāmas saukļi bija lētais alkohols, lētā medicīna, daba, skaistās meitenes, kā arī, kad neviens cits nebija tuvumā, es džekiem stāstīju par sextūrismu. Tāpēc, ja Latvijā sāksies pēkšņa Norvēģu invāzija, tad ziniet, ka tas ir mūsu nopelns. Bet, ja kādai meitenei bārā uzmāksies Norvēģis, tad ziniet, ka es neuzņemos nekādu atbildību!

24. Janvāris

Man pirmo reizi šai valstī izdevās samulst pa īstam. Tas bija pateicoties 1x meitenes angļu valodas zināšanām. Tātad, tagad visu pēc kārtas. Mēs svētdienās esam pasākuši salasīties kopā un skatīties kādu filmu un ēst gardumus. Tātad, todien bija jauns rekords, tādā mazajā istabiņā satilpa 13 cilvēki. Tas bija k-kas! Bet ne jau tas mani samulsināja. Labi, tātad mēs skatāmies filmu (you will meet tall dark stranger) un nju diezgan saspiesti. Te pēkšņi meitene, kas man sēž blakus nesaprot vienu vārdu angliski pagriežas pret mani un vaicā: What is „contraception”? Man protams liekas, ka šitāds vārds jau nu toč ir internacionāls un būtu jāzina. Es riktīgi samulsu, un man galvā uzreiz 1x doma: „Are you flirting with me?” Bet liekas, ka viņa toč nesaprata, tāpēc nolēmu paskaidrot...kas man liekas, ka sanāca tizli un neveiksmīgi...bet es ceru tagad, ka viņa saprata ka skaidroju to vārdu, nevis kaut ko piedāvāju. Bet nu rezultātā mēs abi nosarkām.

Un tagad izdzīvošanas skola Norvēģijā. Pie kā jums jāpierod. Tātad, pirmām kārtām, jāpierod dzert ūdeni. Tas ir dikti labs un garšīgs, cik skatos visi, kas iet uz Volejbola treniņiem savas CocaCola, Sprite vai Nestea pudeles piepilda ar ūdeni.

Otrais..variet uzreiz atmest smēķēšanu, jo te tas traki dārgi (7LVL par paciņu) Bet man ir padoms, jūs variet nopirkt Gulrotus (latviski burkānus) un tad ir baigi labais. Kad ēd gulrotu tu to dari kā smēķētu cigāru, tev jānokniebj vai jānokož galiņš, un tad ir baigi labā sajūta. Lai slava gulrotiem!

23. Janvāris

Viens no maniem draugiem teica, ka sen neesmu neko sūdzējies par filmām! Nu tad labi „Cats and dogs 2” Kaut ko tik stulbu sen nebiju redzējis! Es gan noskatījos tikai pirmās 10 minūtes, bet man jau pietika bojāt savas smadzenes ar draņķībām! Visi specefekti tik truli, īpaši jau zemūdens tālskatis suņu bļodā... C’mon! Vēl es nesaprotu vienu lietu! Kādā sakarā filmā parāda Vāciešu zinātnieku, kurš runā ar šausmīgu angļu akcentu...cik tad stulbi ir tas?!?! Nav brīnums, ka amerikāņi domā, ka Eiropa atrodas Kalifornijas štatā. Būs jāparunā ar kādu no Amerikāņiem, kas zina, varbūt viņi domā, ka tagad atrodas kaut kur Kanādā.

Vakardien ar vienu džeku no Vācijas uztaisījām baigo pārgājienu pa vietējo apkārtni...tas bija labais! Nav īsti daudz ko pastāstīt...bildes varēs apskatīties iekš dr.lv un iekš spokiem!

Beidzot tas ir noticis, esmu iemīlējies! http://www.distortionradio.com šī ir perfekta radiostacija! Klausos visu dienu! Tik daudz manu mīļāko dziesmu. BRĪDINĀJUMS! Tiem, kas nespēj klausīties neko smagāku par Lady Gaga, vai LV gadījumā Lauri Reiniku lūdzu nespiest uz linka, jo tas var nopietni apdraudēt jūsu „muzikālo gaumi”  Bet tiem, kuriem patīk šī bilde http://profile.ak.fbcdn.net/hprofile-ak-snc4/hs166.ash2/41590_309389992975_1483661_n.jpg Droši variet pievienoties un klausīties radio!

21. Janvāris

Es nekad nebiju iedomājies, ka šeit, mācoties ārzemēs apmaiņas programmā, es atgriezīšos pie pirmās klases vielas. Lūk kas noticis, šodien paņēmu bērnu grāmatiņu bibliotēkā. Protams, ka arī ar bildēm un visu citu. Grāmata ir part putekļusūcēju vārdā Stūre (WTF?) un viņa draugu zilu kaķi ar vienu zobu. Un nē, es nesajaucu nodaļas un nepaņēmu tehnisko rokasgrāmatu gejiem ar sazin kādām fīlijas nosliecēm.

Sapratu, ka man jāpamācās vēl biki kārtīgāk, jo pēc pagājušās nodarbības es sapratu, ka es saprotu tiaki 60% no tā, ko pasniedzēja saka norvēģu valodā. Pārējos 40% es aizpildu ar pārgudru galvas māšanu. Esmu jau uztrenējies, tā kā Ventspilī varēšu rādīt klasi! Nu jā, bet labi, ka mēs visi tur tādi dumi esam, vienīgi Anna no Horvētijas, kura man sēž blakus ir pārākais norvēģu valodas PRO! Es pat teiktu, ka viņai iespēris zibens, jeb šajā gadījumā norvēģis, tāpēc viņa tik labi saprot.

Ušakovs(Industrial buying behavior pasniedzējs) ir baigais nelietis, viņš mums uzdeva pa grupām sagatavot prezentāciju un piekodināja, ka nākošajā reizē atprasīs vienai no grupām, bet neteica kurai. Vai man tiešām būs jāmācās? Dēm!

Volejbola komanda ir pieradusi pie manas klātbūtnes, liekas, ka viņi mani uzskata jau par savējo. It kā jau jauki, bet tas rada problēmas. Esmu tā jau integrējies, ka viņi vairs necenšas man pārtulkot angliski, un kad jādara kaut kāds  uzdevums tad es palieku ar ieplestām acīm un plaši atvērtu muti!

19. Janvāris

Vakar dabūju pamācīties no rīta puses. Nācās ņemties par un ap „Web Design” Mums tur nav tik daudz tehnisku problēmu, cik tieši vizuāla problēmu risinājumi. Vispār ir ļoti interesanti, man patīk ņemties ap šito. Pat biju apzinīgs un uztaisīju mājasdarbu jau tā uzdošanas dienā; http://top5movie.wordpress.com/ variet ievērtēt!

Tad nu vakarā vēl bija interesants pasākums, kas saucās „International pub” Nu tur doma tāda, ka katra valsts sevi prezentē. Pirmie bija Norvēģi, kuri visai smieklīgā un interesantā veidā pastāstīja par savu valsti. Pēc tam viņi arī uztaisīja savas nacionālās dejas paraugdemonstrējumus un konkursu. Dejas mērķis ir ļoti vienkāršs – Jānosit no koka cepure ar kājas palīdzību. Un katrā nākošajā aplī cepure tiek turēta arvien augstāk! Ielikšu video linku, lai Jums labāk saprast:

 http://www.youtube.com/watch?v=SwOyn4AVtKs&feature=related

Es arī domāju, ka šis ir labākais veids, kā to izdarīt!!

Laikam esmu gatavs atrast darbu Norvēģijā! Es šodien pirmo reizi mūžā pagatavoju tādus pašus kartupelīšus, kādus var iegādāties McDonalds restorānos. Tas bija vienkārši, tikai ieliku kartupeļus (jau iepriekš nopirktus un sagrieztus) cepeškrāsnī, tad uzslēdzu k-kādu mistisku temperatūru un pārkaisīju kartupeļus ar labi daudz sāls...rezultāts bija visnotaļ ēdams un garšīgs..tieši kā McDonaldā...varu ieraxtīt CV pie speciālajām prasmēm: „Māku sacept McDonalds kartupeļus!”

17. janvāris
Šodien atklāju, kas ir motivators cilvēkam aiziet uz veikalu! Ellīgs izsalkums no rīta un saprašana, ka ledusskapī nav nekā cita par eļļas pudeli. Vispār esmu apmierināts ar pirkumiem. EuroShop laikam būs mans main zīmols turpmāko pus gadu. Es nopirku Euroshop maizi (normālu baltmaizi, kā LV) Euroshop makaronus, Euroshop sieru pat Euroshop jemu un cepumus...izcili..man ir pārtikas krājumi nedēļai..laikam būšu atradis veidu, kā izdzīvot!

 Šodien bija interesantas lekcijas. Consumer behavior in tourism. Tas bija labais...lekcijas pasniedz viens interesanta paskaita plikpaurains vīriņš ar jocīgu akcentu. Man ļoti patika veids, kā viņš šīs lekcijas pasniedza. Ir labi, ka cilvēks nebaidās saukt lietas īstajos vārdos un mēdz pateikt arī k-ko rupjāku...it was cool!

Vakardien izmēģināju peldēšanu baseinā! Atkal jauna pieredze. Pirmo reizi redzēju gandrīz kailu tumšādaino cilvēku.

Jums nekad nav licies dīvaini, kāpēc tik lielā un bagātā zemē, kā Norvēģija ir tikai 4.5 miljoni iedzīvotāju?!?! Man liekas, es esmu atradis izskaidrojumu. Tātad. Norvēģijā ir ļoti daudz milzīgas aizas un kalni , un fjordi, vārdu sakot daudz bīstamu vietu, kur iekrist un pazust. Tā ir viena īpatnība. Otra būtu sekojoša: Norvēģijā cilvēki ir traki uz riteņbraukšanu, viņi te visu laiku brauc ar riteņiem vienalga, cik ledains ceļš būtu. Tātad, saskaitot 2+2 es varu secināt...Norvēģi brauc pa saviem kalnu ceļiem ar riteņiem un tas ir tikai loģiski, ka daļa no viņiem cieš dabisko atlasi un sakrīt aizās. Lūk tāpēc te ir tikai 4.5 miljoni iedzīvotāju!

15. Janvāris

Manuprāt, iesviest superlīmi atvilktnē kopā ar visiem svarīgajiem dokumentiem bija stulba doma. Bet ne jau tāpēc, ka tā varētu izlīt vai sabojāt dokumentus, bet gan tāpēc, ka es viņu tur noteikti nemeklēju, tāpēc man prasīja ilgu laiku, lai atkal salabotu zābakus. Esmu jau piešāvies. Ja no manis neiznāks nekāds biznesa cilvēks, es noteikti kļūšu par kurpnieku.

Vakardien mani burtiski pierunāja iet spēlēt florbolu ar vienu sektu, kas saucās KIRK vai arī KRIK, es neatceros. Patiesībā tas bija to vērts un es neko nenožēloju. Sen nebiju tā izskrējies. Tā ir kristiešu organizācija, kur sākumā pasaka kādus dieva vārdus un tad 2h nodarbojas ar sportu. Riktīgi labais bija, un tā kā es sapratu tikai „Tusen takk” (liels paldies) no visa, ko viņi teica es jūtos labi, un manas smadzenes viņiem neizskalot. Patiesībā jau tur bija daudz jauku cilvēku, norvēģu, un forša atmosfēra, nākoš piektdien iešu atkal.

Laiks kādai īpatnībai pa Norvēģiju. Viņiem ir k-kāda ieciklēšanās uz plastikāta kartēm. Es šeit esmu tikai nedēļu, bet man jau ir trīs tādas kartes. Viena skolai, lai atvērtu vajadzīgās durvis un printētu. Par skolas karti muļķīgākais ir tas, ka, lai tā darbotos kā studentu karte, man ir nepieciešams līdzi papīrīts, kas to apliecina..Cik tad stulbi ir tas?

Tad man ir karte sporta klubam. Nu labi, to var saprast. Bet kāpēc viņi uztaisīja tādu pašu karti priekš tam, lai es varētu izmazgāt savas drēbes? Tieši tā, man ir speciāla karte priekš veļas mašīnas. Neesmu vēl izmēģinājis, bet doma kā tāda mani apbur. Cik tad tālu var iet? Es apsveru, ka varbūt jāiekrāj ūdens, jo iespējams drīz vajadzēs karti, lai piepildītu savu ūdens pudeli no krāna. Starp citu Norvēģijā krāna ūdens ir ļoti kvalitatīvs un labs. Tāpat, kā Latvijā.

13. janvāris

Haļavas nesāk beigties. Vakarnakt vietējā boulinga halle uzsauca studentiem boulingu un biljardu pa brīvu. Tas nu gan bija labais, sen nebiju spēlējis. Tiesa sākums bija graujošs, 1 ķeglis (apbrīnojami) Bet nu es sakačājos un beigās savācu 96 punktus un tas man deva 3. Vietu pie mūsu celiņa...Uzvarēja Norvēģu meiča...(man jau gribās domāt, ka tāpēc, ka tāda pievilcīga bija)

Šodien atkal bija agrās lekcijas..man patīk Web Design...ir ko noņemties...un visu laiku tikai praktiskie kursi..tas ir baigi labais! 4 stundas paiet nemanāmi.

Tagad atkal maza atkāpa lai iemācītu jums k-ko no kulinārijas noslēpumiem. Tātad: Es nopirku saldētus dārzeņus (burkānus, zirņus, un tos dzeltenos, ā pareizi, kukurūzu) Nju un domāju, ka uzbliezīšu zupu...Rezultāts...ūdens ar pussaldētiem dārzeņiem...nāk par labu figūrai...garša: ar daudz sāli var ēst.

Šodien man beidzot bija otrā lekcija „Industrial buying behavior” Tātad sākšu ar pasniedzēja aprakstīšanu...viņu var aprakstīt ar vienu vārdu: „Ušakovs” Nē, nopietni pasniedzējs ir izspļauts Ušakovs. Tā pati frizūra, tās pašas brilles. Es pat apsveru domu pa kluso viņu nofočēt un aizsūtīt uz „Nekā personīga” Ko var zināt, varbūt mūsu galvaspilsētas mēram ir dvīņu brālis par ko neviens neko nezina?!?! Par kursu...nu šitais būs baigais...vienā nodarbībā vairāk angļu valodas svešvārdu nekā Ventspilī mēneša laikā...bet  nu pamatdomu saprotu(vismaz man patīk tā domāt)

12. janvāris

Nu, lūk, vakardien aizvadīju pirmo lekciju šeit. Web Design...vispār labais, esmu priecīgs, jo man nav jāpērk neviena grāmata par miljons latiem! Bija tīri interesanti, pirmajā nodarbībā (kas ilga 4 h) mūs iepazīstināja ar pavisam vienkāršām interneta lietām, piemēram, blogu taisīšanu! Likās ļoti vienkārši, es pat palīdzēju vienai Norvēģietei, kura no šitā visa vispār neko nesaprata.

Taču šodiena sākās ar FAIL...es no rīta puses nolēmu kārtīgāk nomazgāt traukus, un sanāca mazliet smieklīgi. Joana(meitene no iepriekšējā semestra, kura man atstāja visādas noderīgas lietas) bija atstājusi man arī trauku mazgājamo šķidrumu, vismaz es tā domāju! Kad sāku mazgāt traukus izrādījās, ka tas nemaz nav domāts traukiem jo tecēja ārā biezs brūngans šķidrums. Nu ko, es gāju pie gudrākiem cilvēkiem, lai man iztulko, kāds ir iepakojuma saturs. Viņi teica, ka tās ir sinepes. Tas manu bēdu mazināja, jo nospriedu, ka varēšu pagatavot k-ko ar sinepēm. Tā arī izdarīju un mēģināju pie vakariņam izmantot sinepes kā ēdamo klāt. Garša?!?! Ziniet kā ir, tagad es vairs neesmu drošs, varbūt tas tomēr bija trauku mazgājamais līdzeklis. 

10. Janvāris

Šodien man bija lielā šoping diena. Es iegādājos 5 klades! Un pildspalvu...nemaz nespēju aprakstīt, cik esmu biju laimīgs jo pie klases Norvēģis nepieskaitīja man pildspalvu...Varbūt liekas, ka nieks, bet tas nieks maksā 1,50 LVL) So long suckers!

Es biju arī uz supermārketu ar nosaukumu KIWI (iespaidīgi, ne?) Sapirkos dažādu paiku. Ir ļoti svarīgi nopirkt kādus dārzeņus, jo citādāk šiten mūžīgajā ziemā tu vienkārši izlaidīsi garu...Es nopirku Burkānus un zaļus banānus ar cerību, ka viņi paliks dzelteni. Vēl es nopirku matu želeju, tāpēc tagad būšu spicais čalis!

Ziniet, kas ir jautri, slidināties...man var būt labākie protektori zābakam, bet kad es noslidinos no kalna, es tik un tā atpakaļ tikai ar grūtībām tiku. Pusdienās nopirku zivi, jo tās šeit ir relatīvi lētas...45 minūtes jācepj krāsnī...bet man liekas, ka es pamācību (Norvēģu valodā) izlasīju k-kā ne tā, jo zivs garšoja ne visai patīkami!

Vakarā iefiltrējos par brīvu vietējā volejbola komandā...es 2x mēnešus nebiju sportojis un nu tagad jūtos...piedodiet par rupjību – Kā izdirsta jāņoga! Nu ko, rīt sākās lekcijas, tad nu iešu gulēt!

9. Janvāris

Vēl viena lieta, ko ir ellīgi stulbi darīt, ja tu esi Norvēģijā! Neiepirkt ēdienu 7dienai, jo tad tu varēsi mirt badu tāpat kā es, kurš šorīt tik ļoti priecājās par atrasto lēto veikalu netālu no savām mājām, bet dabūja tādu „spērienu pa pakaļu” kad atklājās, k visi veikali svētdienās ir ciet. Tomēr, paldies Madarai ar Jurģi par 3 rolton paciņām, kuras mani uzturēja pie dzīvības visas dienas garumā. Ja kādreiz būšu miljonārs, noteikti uzcelšu Roltonam pieminekli.

Bet šodien bija līdz šim lielākais piedzīvojums. Viena no mūsu „Buddies” strādā zoodārzā, tāpēc viņa izkārtoja mums vakara tūri, kura ilga 3 stundas. Tas bija fantastiski, es pirmo reizi mūžā pats savām rokām baroju tīģeri, kā arī gaidīju ledainā sniegā, kamēr Mountain Fox(maza balta pūkaina lapsiņa, kura nav lielāka par kaķi) pienāca mums klāt un ēda ēdienu...tas bija kas neaizmirstams.

Nu ko, pirmā nedēļa tad nu būtu cauri, un vairs nenotiks nekas ievērības cienīgs, protams, ja vien manā istabiņā neielauzīsies kāds tumšādainais un negribās aplaupīt, bet tas ir maz ticams, jo mūsu kojās tāds neviens nedzīvo.

8. Janvāris

Vakar sapratu, pāris svarīgas lietas, pirmā...nav svarīgi, kur mācies, ievadlekcijas tevi tik un tā spēj nogarlaikot līdz nāvei. Otrā, ja brauc uz Norvēģiju, tad paņem līdz daudz alkohola, jo šajā valstī tas ir neiedomājami nepieejams. Trešā lieta, labi, ka es rakstu blogu, jo man jau ir nelabi no jautājuma: „Kā tev iet?”

Saņēmu beidzot atbildi par savu tuberkulozi, taču man nav ne jausmas, ko īsti tas nozīmē, jo tur jau viss, protams, ka Norvēģu valodā, un pie datuma rakstīts  100 mm (WTF?) Bet nu, cerams, ka nebūšu ievazājis šai valstī nekādas zarazas, drīzāk jau pats k-ko saķeršu, kamēr skraidīšu apkārt pa slimnīcām.

Savukārt šī bija mierīga diena, pārsvarā sēdēju istabiņā un strādāju pie „Logic Cards”, bet mums bija paredzēta pilsētas izrādīšana, un tas bija jauki, mūsu „Buddies” 5x meičas no kurām 4x ir blondas izvadīja mūs pa pilsētu un visu ļoti forši izstāstīja. 80 000 Iedzīvotāji šeit dzīvo, bet tā kā laiks ir tik nejauks, ielas izskatās kā pēc atomkara. Man kā latvietim šķita, ka viss apkārt ir kalnains, taču Norvēģi smējās par manu attieksmi, jo tas, kas te visur apkārt, tie neesot nekādi kalni. Nu ko, tad nu es, un „Gaiziņš” abi divi dabūjām nokaunēties.

6. Janvāris

Sākšu ar savām emocijām, kuras izpaudu vienam draugam vēstulē, 5. Janvārī es tieši tā arī jutos.

„godīgi?!?! Šitā valsts iesūkā!!! man jākārto miljons dokumentu, no kuriem 1 nemaz nevaru dabūt!! man jāiet rīt uz policiju u jākārto visādi sūdi, PLUS no LV, EST un LIT mums jāiziet tuberkalozes tests...un es varu skatīties cik vien vēlos uz savu potēšanas pasi, kas apliecina, ka esmu pret tuberkalozi potēts!!!
Tālāk, no ziemas te nav ne smakas, sācies mega atkusnis un tā kā viņi ceļus vispār netīra apkārt ir milzīgas peļķes...tu vari pat līdz ceļiem ievelties tādā!!! un protams, kas notiek, es nopērku LV jaunus zābakus par sazin cik naudām, un man viņi jau paspēja atlīmēties...
Fuck My Life....baigais besis!!”

Bet nu jau viss ir labāk, nokārtoju lietas ar policistiem, tas nemaz nebija tik grūti, devos arī garā pastaigā uz slimnīcu, kur man noskanēja plaušas lai pārbaudītu, vai man nav tuberkaloze, un rīt jau uzzināšu rezultātus! Nju ko, pat superlīmi nopirku, ar kuru salīmēju savus zābakus, tā kā dzīve iet uz augšu.

4. janvāris

 Padoms, kā noteikti nevajadzētu sākt savu 1. dienu jaunā skolā – aizgulēties! Bet tieši to es izdarīju, par spīti tam, ka mums bija jāsatiekas jau 8:30 es pamodos tikai 10:00. Ieteicams ņemt līdzi modinātāju, kurš tevi var arī pamodināt! Tātad, es biju ļoti satraucies, taču ko darīt, devos vien uz skolu un prasīju cilvēkiem, kā tur nokļūt, par laimi no manām kopmītnēm skola ir tikai 10 min gājienā, tāpēc ātri biju norādītajā vietā. Es biju nokavējis tikai brokastis un rektora runu, bet kuram tad interesē, ko rektors stāsta. Tātad, šodien notika ārkārtīgi gara iepazīšanās procedūra un birokrātiskie procesi. BOORING!

Vakarā bija jauki, jo vietējās meitenes mūsu „Buddies” uzaicināja mūs pie sevis un našķiem un spēlēm! Tas bija feini. Es jau pieradu pie angļu valodas, sāku domāt tā, tāpēc tagad ir grūti rakstīt Latviski. Starp citu par valodu nav ko satraukties, šeit ir pa pilno tādu cilvēku, kuri saprot krietni vien sliktāk nekā es.

3. Janvāris

 Tātad, jau melnā naktī ceļamies augšā un izbraucam no mājām. Lidostas biļete ir iečakota jau internetā, tāpēc varu nesatraukties, ka būs jāstāv garajās rindās Somas svars ir 17,1 KG...tas ir īpaši jāuzmana, jo par katru pārsniegto KG(virs 20) jāpiemaksā 10 LVL ir bijuši pat gadījumi, ka cilvēkiem nākas pārmaksāt 110 LVL

Vis izdodas ārkārtīgi veiksmīgi un iesēžos lidmašīnā pie loga. Ārā baigi snieg, un mani pārņem bailes, ka varētu kaut kas noiet greizi un mēs neizlidotu, tāpēc esmu satraucies, jo mums jau rezervētas biļetes uz autobusu. Taču viss noris veiksmīgi, ar garu verķi lidmašīnai notīra jumtu, pēc tam mēs varam lidot. Es momentāli atlūztu. Viss noris pēc plāna, un pavisam drīz jau esam Norvēģijā, un dodamies uz centru, lai nokļūtu mums vajadzīgajā autobusā. Autobuss ir fantastisks divstāvīgais reiss, kur pavadām turpmākās 5 stundas. Autobusā ir bezgalīgi daudz vietas un ļoti ērti, plus vēl bezvadu internets, ar kuru nosūtīju sveicienus dažiem svarīgiem cilvēkiem. Bet nebija jau laika internetam, Norvēģijas ainavas..Meži, upes, klintis, tuneļi! Elpa aizraujas, kāds tur vēl dators.

Galā mūs sagaida vietējie studenti, kuri laipni mūs savāc un aizved uz kojām. Man ir divreiz lielāka istabiņa nekā Ventspilī, ar 2x gultām, ļoti daudz skapjiem un atvilktnēm(tik daudz, ka varēju sabāzt zeķes un apakšbikses atsevišķās atvilktnēs) + ledusskapis, plītiņa un vannas istaba! So...nekādu rīku gan man nav, taču esmu par to parūpējies, jo studenti, kuri brauc prom piedāvā pārdot savas nevajadzīgās mantas, tā es, ar Facebook palīdzību, tiku pie dūnu segas, 2x spilveniem, šausmīgi daudz bļodām, glāzēm un krūzēm, kā arī pie basketbola bumbas pārtikas produktiem un vismaz 2KG kafijas(es gan kafiju nedzeru, bet naudas taupīšanas nolūkos šopavasar padzeršu...pretīga maita, bet lētāk) Par visām šīm mantām samaksāju tikai 30 LVL...nenovērtējami maz pat priekš Latvijas, kur nu vēl Norvēģijas.

Pačekoju apkārtējās istabiņas, kur izrādās, ka dzīvo Adams no Polijas un k-kāda beibe no Vācijas, kurai vārdu neatceros...vakarā moš uzspēlēsim kārtis, bet jābūt gatavam, ka rīt jau jādodas uz skolas iepazīšanu!

1. janvāris
Pa Vecgada vakaru nolēmu likties mierā un atvilkt elpu, citādāk turpinu gatavoties ceļojumam, esmu ielicis jaunus stikliņus brillēs (47 LVL) Saņēmu arī lielo drosmi un pēc 3x gadu pārtraukuma aizgāju pie zobārsta, gandrīz pārbijos līdz nāvei, jo izrādās, ka man bija 3 caurumi, bet visus aizlāpīja(42 LVL)!
Šodien krāmēju somu, man lidmašīnas limits ir tikai 20 KG..bet nedomāju, ka soma būtu tik smaga, ieliku 12 pārus zeķu, 9 pārus apeņu...cigarešu bloku nenopirku un neieliku, jo vietas trūkums manāms...Nju ko jāizbauda vēl pēdējās dienas mājās, un lai gan neesmu no visiem atvadījies un nokārtojis rēķinus, esmu gatavs doties prom!!

27. decembris
Es vēl neesmu sācis īsti gatavoties, tiesa, izgāju 36 akadēmisko stundu norvēģu valodas kursus, un itkā jau esmu daudz maz gatavs! Iegādājos arī jaunus zābakus un Mēteli, jo kamēr pie mums ārā ir -2 mans termometrs rāda, ka tur jau ir -15 dēm...Kas interesanti! Visas valstis, kā valstis, tikai no Latvijas šamējie prasa, lai mēs izejam dizantērijas vai difterijas pārbaudi..velns viņu zina ko tur vajadzēja, es izdomāju, ka neiešu neko un ticēšu veiksmei. Nu ko, tātad māsterplāns ir tāds, rīt plānoju nogriezt traki īsus matus, salabot zobus, dabūt jaunus stikliņus brillēm un sākt krāmēt somu, man ir tikai 20 KG ar kuriem būs jāizdzīvo veselus 5 mēnešus. Plānoju somā noteikti ielikt bloku cigarešu, jo par spīti tam,. ka ERASMUS man ir pārskaitījuši 3300 LVL es paskatījos cenas un apdomāju, cik patiesībā dārgi tas viss būs! Šodien sāku rakstīt savā blogā par visiem piedzīvojumiem.