Piedodiet visi ticīgie cilvēki, bet jūs arī sadegsiet ellē, kopā ar mani un visiem pārējiem. Bet tagad pie lietas!
Tātad, šodiena ir pārpildīta emocijām, kuras, kā ūdens šļaksti pil pār krūzes malām. Kā iespējams lielākā daļa no jums zina, šodien miris populārais dziedātājs Mārtiņš Freimanis, un viņa, kā arī citu cilvēku piemiņai ir domāts šis raksts.
Man tiešām žēl visu to lietu, ko viņš neizdarīja, ko nepaspēja mums nodot. Vēl tagad nespēju aptvert, ka labas mūzikas Latvijā paliek arvien mazāk. Ir tāda sajūta, it kā tumsas spēki šodien būtu uzvarējuši vēl vienu kauju, lai deģenerētu Latviešu kultūru. Man tiešām žēl, ka procentuāli samazināsies kvalitatīvas mūzikas apjoms. No kā izriet, ka daudz vairāk būs šlāgeraptauju un citu lētu draņķību, kuras paklausoties tavas smadzeņu šūnas atmirst un tu tikai deģenerējies.
Vai tiešām talantīgi cilvēki būtu pelnījuši mirt tik jauni? Kā vārdā? Kāpēc? Man vienalga, vai tā ir Putnu vai cūku gripa, es gribu saprast kāpēc? Tam ir tikai viens izskaidrojums. Dieva NAV! Citādāk nekad nekas tāds nenotiktu, mēs spētu klausīties skaistās Freimaņa dziesmas, uztvert mūžīgo pozitīvismu, ko viņš spēja radīt pat caur televizora ekrānu kā arī paša Mārtiņa vienmēr mazliet skumjo dzīvi, kura izveidoja viņu tādu, kādu mēs viņu atceramies!
Ar vienu vārdu var noķert vēju ar diviem
sauli nu piedod, ka nepaspēju
Un lai ar kā mums vēl daudz kā par daudz
Ar vienu soli var pienākt tuvāk ar diviem
klāt ar trijiem aiziet garām
Un tālāk, tālāk pats savā vaļā..
"Mans lielākais talants ir mana sirds!" Domāju, ka šis citāts vislabāk apraksta M.Freiamani. Varbūt viņa sirds vairāk nepukst, bet tā vienmēr ir likusi pukstēt citu cilvēku sirdīm, un tā tas būs mūžīgi.
Paldies Mārtiņam par visu, ko viņš darījis mūsu valsts labā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru